Jā , jā ... jo vairāk aug , jo vairāk izstiepjās ... ģīmis  

...... nezinu, Kisa.. arī tajos, kas izrīkojušies ne tā, kā gaidīju, vai- precīzāk- negaidīju nemaz, vnm jutu sevī šo neuzticēšanos līdz galam... kko, ko es nemāku tgd noformulēt, bet kko tādu... netīru.. /nerodu cita vārda/..

Lai cik arī nebūtu dīvaini,bet ir tā,ka Tu dzīvo un liekas pazīsti sev tuvus cilvēkus,bet izrādā,nē!

Es nezinu, Vilciņ, vai man te kkas nestrādā, kā vajag, bet- nu neveras dziesmas un viss!!; uzspiežu un- balts pleķis..
Ja Tu, gadījumā, te vēl ielūkosies, lūdzu lūdzu- ieliec linku, vai kā nu to pareizi sauc, jo man patiešām ļoti gribas noklausīties Tavu ievietojumu!!

Ūdens vārās ilgi, jo virtuvē ir auksti, un paiet ilgs laiks, pirms ledainais šķidrums no krāna maina agregātstāvokli un no tējkannas dzīlēm sāk nākt nepatīkama, griezīga skaņa „īii”.

Es neloloju nekādas ilūzijas. Es salīdzinu tevi ar citiem, un, tici man, salīdzinājums nenāk par labu tev. Tava izrurēšanās ir pretīga, tavs domu gājiens - neloģisks, tava uzvedība - neadekvāta... tev ir četrdesmit, krunciņas acu rajonā un nekādu dižo nākotnes perspektīvu, par spīti tam, ka centies pārvarēt savus neskaitāmos kompleksus, tēlojot kompānijas dvēseli un biznesā iesaistīto VIP personu.

Viņu nevarēja nopirkt. Viņu nevarēja piespiest. Viņam nevarēja uzspiest, iemācīt, ieskaidrot.
Mani var tikai iemīlēt....

Viņs ir nomedīts   - man vienkārši vairs nav ar viņu interesanti...

...kā ta nesaista...bērni taču ir...

Un mani mierina doma, ka varbūt es arī esmu kāda daļa no zigurdina pasaules, nezinu, pozitīva vai negatīva, bet tomēr daļa.....

...kāpēc nedod meitenēm aprunāties-sevi atrādīt...ko zigurdiņ...

Pulkstenis desmit. Tūlīt celsies mana sieva, ar kuru mani jau piecus gadus nekas nesaista. Tūlīt ieradīsies kaimiņu Aija un sāks kārtējo reizi runāt par laiku un savu meitu, kas pārvākusies uz Dāniju. Kā man apriebušās visas tās sarunas.

....jā, zigurdiņ...Tava pēdējā cerība ir robčiks..

zigurdin...    Plastilīns    ..Tu varēsi no tā veidot, ko gribi,"  

Tātad, pie kā mēs palikām?.. ko

un tu naivi uzskati mani par naivo puisiti, kaut arī esmu vienīgais cilvēks, kurš redz tev cauri. Kā arī esmu vienīgais cilvēks, kuram sāp, jā, idiot, sāp, kas ar tevi notiek!

Es neloloju nekādas ilūzijas. Es salīdzinu tevi ar citiem, un, tici man, salīdzinājums nenāk par labu tev. Tava izrurēšanās ir pretīga, tavs domu gājiens - neloģisks, tava uzvedība - neadekvāta... tev ir četrdesmit, krunciņas acu rajonā un nekādu dižo nākotnes perspektīvu, par spīti tam, ka centies pārvarēt savus neskaitāmos kompleksus, tēlojot kompānijas dvēseli un biznesā iesaistīto VIP personu.

Es tā gribu, lai tev viss dzīvē būtu kārtībā..”

„Jā, bet tu esi tik depresīvs zigurdin pēdējā laikā… Es zinu, kaut kas nospiež tavu dvēseli…

„Kāpēc tu man neatbildi?”