Roberts  „Vismaz tagad tu zini, ko gribi.”zigurdin

Robīt, es gaidu ,kad Tev apniks.....kad izārstēsies no verbālās diarejas.......

ko.....a

Pa atvērtu logu istabā spiedās debesis, nebeidzami spožu zvaigžņu pilnas. Guļot uz muguras, viņa skatījās uz Piena Ceļu, varbūt uz Lielajiem Greizajiem ratiem, varbūt vēl uz kādu zvaigznāju, kura nosaukumu viņa nezināja.
Viņa juta, ka ar katru sekundi kļūst grūtāk elpot, un zvaigznes spīd arvien spožāk, it kā cenzdamies ko pateikt. Kļuva pretīgi un skaisti vienlaicīgi.
Pēkšņi sagribējās, lai viņu paņem priekšā kā mauku, kā pēdējo palaistuvi, un tad atstāj turpat, tikpat kā izvarojot. Uznāca riebums pret sevi. Viņas pirksti dzelžaini iekrampējās vīrieša mugurā, un vienīgā vēlme bija viņu nosist.

Maijiņ, pagatavo man kotletītes........  

Zigurdiņ,te būs arī kotletītes
Ļoti sulīgas, pildītās kotletes recepte.
Sastāvdaļas
Liellopa maltā gaļa 200g
Baltmaize 40g
Cieti vārīta ola 1.
Rīvmaize 20g
Sīpoli 1 (pildījumam)
Pētersīļi 2 ēdamkarotes
Sāls
Melnie pipari
Augu eļļa

Sīpolus smalki sagriež liek uz pannas eļļā un cep.Maizei lej ūdeni un atliek maliņa.Gatavojam pildījumu, cieti vārītu olu sakapā, pievieno rīvmaizi, pētersīļi un daļu no ceptiem sīpoliem visu kārtīgi samaisa.Maizei pievieno atlikušo daļu sīpolus,paber ar sāli,pipariem liek klāt malto liellopa gaļu un mīca līdz masa paliek viendabīga. No gaļas masas  veido plācenīti,tā vidū liek pildījumu.Veidoto kotleti,apviļāt rīvmaizē un apcepiet no abām pusēm un kārto cepamtraukā. Kotletes liek iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī un cep 200°C 10-12 minūtes.Sanāca 4-pildītās kotletes.Veiksmi gatavošanā! Lai jums labi garšo!

Beidzot. Pavisam plaši. Skaties -redzi? Tā ir tava glezna. Tavs attēls kājām gaisā.

oki......izklaidējaties, atpūšaties.....  

Sajauc krāsas zigurdin. Negribi zilas debesis. Tās ir dzeltenas, rozā un baltas. Tāds deg ar iesārtu liesmu rītos un vakaros. Tās ir fantastiski spožas. Tās mirdz un skan.
Pieliec melnajai klāt koši zaļo. Izbaudi rozā mirkli ar debesu zilo pacietību. Sajauc visu paleti.
Un tad palien pie manis zem melnā aizsega. Skaties sev priekšā. Atver taču acis. Beidzot.

Liekas, doma par jukšanu prātā zigurdinu īpaši neietekmēja, jo viņš turpināja blenzt caur stiklu ar tādu pašu vienaldzīgas ieinteresētības izteiksmi. „Nāc uz manām trepēm spēlēties…” zigurdins nopūtās.

Zigurdiņ,kur Tu redzi te kaut kādu aizstāvību,viens vienīgs saldais Tev vakariņām

Maijiņ, Tu automātiski pati paliec tāda  kā Elisīte un INguniņa....... vai Tev to vajag? kam Tev līdzināties viņām?

Taču iedziļināties 1956. gada izdevumā joprojām nebija īsti sanācis - tā vietā profesors skatījās ārā pa logu uz apsnigušajiem zariem. Tie izskatījās līdzīgi skeletiem anatomikumā, koki kā kauli, sniega cepures kā galvaskausi. „Kādas man patīkamas asociācijas,” nodomāja profesors, „varbūt es jūku prātā.. hmm.”

galvā sāka noskaidroties vairākas lietas. Proti, ka sieva sēž uz taburetes sakniebtām zilganmelnām lūpām, pielikusi pie acs auksto metāla karoti, visticamāk, viņa vainas dēļ.

Maijiņ , gādā ātri nākošo našķi !  

Tas darbojas , Maijiņ !   Zigurds degustē un klusē ..

Maijiņ.......kā tad vīri uzvedas? .......vismaz Tev zināmie?
Tu akli aizstāvi tādus , kuri nemaz neilgojas Tavas aizstāvības.......Tu pati zini ,ka viņiem nav taisnība.....  

Neaizmirsti ari  par so....  zigurdin...    Plastilīns    ..Tu varēsi no tā veidot, ko gribi,"   

Robčikam vairāk nelejiet , Esmeraldai problēmas ar atskaņošanu ..

Nea,Guntar,lai Zigurdiņš tik ļoti neaizraujas ar klačošanos,bet ieturas kā vīrs un uzvedas ar kā vīrs,ne kā veca babene uz soliņa pie mājas