Nedomaju,katas notiks nedelas laikaa....

Tu tikai par silikonu sapņo, vai ir vēl kāds nepiepildīts sapnis...teiksim, nejusties kā cilvēkam ar vārgiem gēniem?  

A tu nedomā, ja no invaliditātes pensijas nesanāk, palūdz līdzcilvēkiem, viņi tev nedēlas laikā sametīs...

Tavas ceribas attaisnojaas....pieveru actinjas...

Ceru, ka tu savas actiņas pievēri...sapņojot, kā tu piecelies...

Dom...par silikonu domaju nepartraukti.....

Ingridin, es gara acim redzu kaa Tu mani supo savas supoles.....
mes sadevusies rokas pastaigajamies pa Tavam bernibas takam....
un apguloties uz lievenisa...skatamies saulrietu....
tad mes sajutam...ka abi esam uz viena vilnja....
labaas sajutas zud.......kad sac runat   par savu bankas kontu...
....EGOISTE
NAUDU   verte augstak par musu attiecibam..
BET, LAI!....
esmu vilies Tevii....
es piecelos kajas..
ar augsti paceltu galvu aizeju saulrietaa

Vai pats neesi domājis par silikonu...? Tu taču pēc insulta vari pataustīt tikai savus pupiņus....būtu tak patīkamāk taustīt kādu D izmēriņu... Nedomāju, ka tas spētu pacelt tavu ķekaru, bet pašapziņai neliels domkrats tas noteikti būtu...

Ingridin....esmu par tetovejumiem...jebkuraa vecumaa....jebkuraa vietaa!
Ingridin....silikona pupini  Tev labi izkatitos.....nav darga operacija.....bet kas par rezultatu!

... ai, un aizmirsu Tev, manu nepilnību un noviržu Pētniek, pateikt, ka nākamnedēļ- BEIDZOT!!!- taisu tetovējumiņu!!!.. gribēju jau sen, vairākus gadus neliek šī doma mierā; bet tad- naudiņas palika žēl, tad- nevarēju īsti izšķirties- tieši kur, tad- nošaubījos par zīmējumu, kuru vēlos sevī ietetovēt... tad- par saloniņu- kur.... ai, nu visādas stulbas novilcināšanās!!! ... To es Tev tā, lai Tu zinātu, ka tēmiņa vienam blogam no sērijas "fuj!!"- tev atkal nodrošināta!
Un- tā kā Tavi blogi- lielākoties top- parazitējot no manis aplikšanas- tad- domāju- tikai normāli būtu, ja par kārtējo šedevru ieskaitītu man kontā summiņu, par kuru- draudzīgi- vienosimies

Pie vainas sociālā paradigma...

Man, Sandīti, ir MANS vecums, un tas- MANS- man atļauj darīt- ko un kā- vēlos pati!!! Drēbes, kuras velku, nav ne negaumīgas, ne stulbas, sev tīkamajos standartkostīmiņos, ok- bikškostīmiņos, varēsi ietērp dāmu savu. Ne jau nu Tu, te censdamies veidos- šādos un tādos- mani pazemināt, būsi tas, kas noteiks MAN- ko un- kā. To noteikšu tikai un vienīgi- es pati. Un Vīriešu, kuriem šķietos- iekārojama, ir gana daudz. Tā gan.

Ne jausmas, kur- pirmavots, bet tekstiņš šāds... reāls un iedvesmojošs- ļoti!! .. tā shēmošana, kura te pieminēta, ir tik debeli tieša, ka tad, kad noslēdzot- apli vienu, ieej citā, šo shēmošanu atmetot- pavisam!!!- saproti to, ko saproti- esi joprojām dzīva, seksīga, griboša!!!.. nē, ieraugot kādu no bijušajiem- NAV ļenkanas kājas!!! Ir- sprādziens- zem jostasvietas!!.. un- minets, ok- orālais sekss, sniedz baudu- neaprakstāmu!!- ne jau nu tikai tam, kam to- veic. Atklāti baigi!!! Bet- man dziļi patika- šis- konkrētais- teksts /nezinot, pat- nevēloties zināt- pirmavotu!/!!!

Esmu atpakal uz celja, man jau palika bail, no garlaicibas bija jalasa ilgas copy paste murgi...

Vardu briviba....un eksperiments var turpinat savu celju...

eksperimentam ..... šāda pieredze arī noderēs?

Organisma terapija ar ārstniecības augiem. Aprūpes mērķis - labsajūta. "Savu automašīnu mēs regulāri nogādājam apkopes centrā, ik pavasari dzīvoklī veicam ģenerāltīrīšanu, un tieši tāpat mums jārūpējas par savas "iekštelpas" sakopšanu.

Ilga ilgaida 23:00
Redzu, ka Tev tā Sandra ir iepatikusies, citē vien, pietaupīšu to dzēšanas prieku citām rezēm , ja vien pats neizdzēsīsies ātrāk...

Vēlēšanās piepildās. Katru dienu, katru minūti, katru sekundi. Mēs pastāvīgi kaut ko vēlamies. Apzināti un neapzināti. Vai mēs tam ticam vai ne, Mēs vēlamies par tad, Kad to nemaz negribam. Ko jūs vēlaties?

Esmu iemesta kaut kur dziļā dirsā. Likās, ka būs trakāk, bet pārmaiņas liek atskatīties uz visu, kas bijis, no malas. Ir tas slavenais teiciens, viss, kas notiek, notiek uz labu. Nu redzēsim, kas labs notiks ar mani, kā veidosies mans tālākais ceļš.
Bet laikam jau pats esi savas laimes kalējs, kaut gan es ticu arī nejaušībām, likumsakarībām. Jāvadās pēc jūtām, jārunā ar sevi - ko es gribu, kas man sagāda prieku.
Varbūt beidzot ir pienācis laiks atrast savu hobiju?
Izmēģinat visu- tenisu, spēlēt klavieres, dejot deju studijā, cept bulciņas - ja nu man ir ķēriens uz kādu no šim nodarbēm?
tāds apcerējums vien ir sanācis.
Es esmu droša tikai par to, ka esmu palikusi pieaugušāka un tas mani padara traku.
Gribētos vēl nedaudz noraut ručku un pamosties no varenas balles tikai pēc nedēļas, to es tagad varu atļauties.
Aleluja.