Vasilijs P. 9. dec 2014. 17:21Zinu-informets-panem visu-pat pat skatu kartinas ar $...
Vasilijs P. 9. dec 2014. 17:13Un tagad-ludzu gurkiti ar maizi,lai uzkostu...
Vasilijs P. 9. dec 2014. 17:12Tadel jau iesuta ASV,lai pec tam-pats sargatu...Citu variantu nav-Ozols.
Vasilijs P. 9. dec 2014. 17:11Tadel jau kaut ko sagatavo,lai sutitu ieksa-pec tam-sargatu
Vasilijs P. 9. dec 2014. 17:09Varbut drikst Casilijs izmantot Snowdena ieteikto sistemu,un pieslegties-noklausities(Kazokus).
Dzēsts profils
9. dec 2014. 16:43Max max ....kaktusi ,nekauņas, bija baigi durstelīgi un smiltis jau arī .....varēja
mutē sadzīt Tuksnesis zin,nav joka lieta
Dzēsts profils
9. dec 2014. 16:20Ingrid, meita ar vīru man tanī vakarā nezvanīja, sargāja mani. Pazvanīja otrā rītā. Ar meitu runājām, kad viņa kāpa tanī nelaimīgā tramvajā, bet tā kā jaunajiem tramvajiem verot ciet durvis ir griezīgs pīkstiens ,kurš skan arī telefonā, sarunu beidzām.
Tā viņa man zvanīja katru vakaru, bet par cik runājām jau, es arī nesatraucos.
Ingrida X. 9. dec 2014. 16:03Protams, trusi /15:56/- kādam jau jāparūpējas par tavas daiļrades tematiku!!
Dzēsts profils
9. dec 2014. 15:57Mežāzes kundze .......ir vietas kur saule neiespīd nekad!
max m. 9. dec 2014. 15:56= Si(a+b)(Et(Ou("zig"18;"vas" 21;21>18="ok";) ;"si" <21"ok";"si" >18"=0);
Dzēsts profils
9. dec 2014. 15:56kā tad bez Zegeles kundzes stāsta....... kad viņas bērnu pirms 110 gadiem sakoda suns! tagad starp abām sāksies konkurss no sērijas..... lielākais dzīves cietējs!
Jums iespējams , šķiet ,ka Jums vienīgajām dzīvē notiek slikti notikumi......
Kurzemniece E. 9. dec 2014. 15:56nedalīsim sauli-tā spīd visiem
Ingrida X. 9. dec 2014. 15:53Vordiņa koments 12:44- labais!!! .. pavilka atpakaļ uz pozitīvas nots!!
Ingrida X. 9. dec 2014. 15:49Tas atgadījums ar meitu... nu tad, kad to tā reāli izstāsta reāls cilvēks, tas ir baigi, lai neteiktu vairāk.. Un, kā jau Naura blogā teicu, gan smieklīgais, gan briesmīgais uzreiz man pārnesas uz to, ko esmu piedzīvojusi pati.
Mans stāsts no citas operas, bet- nu liki gan man atcerēties, kā manu Meitenīti sakoda ģimenes draugu vilku suns, nekas nav baigāk, kā redzēt vienās asinīs savu bērnu... Un- kaut tie cilvēki, pie kuriem bijām ciemos laukos, bija un ir patiešām jauki cilvēki, ar to gadījumu mūsu draudzība arī satrūka.. Loģiski, ka es zinu, ka viņu vaina nav ne kripatiņas, bet- vienalga...

