Ingrida X. 4. okt 2014. 12:49Ne jau visas attiecības veidojas ar domu uz laimīgu kopdzīvi. Ir attiecības, kur ir tikšanās, iespēju robežās, kopīgas aktivitātes, šādas un tādas, un- samīļošanās, protams. Dažreiz tieši šis attiecību modelis ir tas, kas cilvēkam konkrētajā dzīves brīdī nepieciešams.
Dzēsts profils
4. okt 2014. 12:47Es sapņoju par nākotni...es sapņos ieviju visu līdz smalkumiem...un tad gaidu , kad tas viss sāks materializēties
Dzēsts profils
4. okt 2014. 12:45Es nestrīdēšos...es pieņemšu to , ka kāda cita domā savādāk
Ingrida X. 4. okt 2014. 12:45Palīdz pasmiešanās, davienalga- par ko!! Kaut man- bieži Ata rīta jociņi; aizfantazējos tālāk un- smejos tik nost Tikko ievēroju- Tava bloga atslēgas vārdos- ir tieši tas!!
Lakija L. 4. okt 2014. 12:44Redz Kū kolīt! Te nu ir pienācis tas brīdis kad mēs varētu sākt strīdēties. Redz es NEKAD nesapņoju par skaistu nākotni. Es dzìvoju tagadnē.
Ingrida X. 4. okt 2014. 12:40Ja Tu patiešām esi pārliecināta, ka viņam to nevajag, tad- nu tad nav cita ceļa, kā raksta Kū!! Protams, tas NAV viegli nemaz!!! Bet tās pašmocības arī ir ceļš- uz nekurieni. Nav jau vienu recepšu- kā tikt ar to galā. Es tad metos visādās aktivitātēs, jā, pat spiešus spiežu sevi to darīt- visādi baseini un tamlīdzīgi, tikai- ne sastinguma stāvoklis!!!... tam, lai atlaistu, protams, vajadzīgs- laiks, pie tam- ne mazais.
Dzēsts profils
4. okt 2014. 12:32Kad aizvainojums par kaut ko- izdarītu ne tā kā ir domāts- ir liels- tad arī apvainojumu un epitetu jūra būs dziļa un plaša.. Ja apkārt ir tikai tādas dāmas, kuras dēvē savus vīrus un vīriešus tā kā autors raksta- tad- viņam pašam būtu jāpadomā- kāpēc tad viņš pats ir tai vidē, kur tā notiek.. Pasaulē ne tuvu visas sievietes nodarbojas ar vīriešu ķengāšanu..Un kādu kaut kur aizvilt, aizstiept, pierunāt uz kaut ko- var tikai tad, ja pats objekts to vēlās.. tātad- būtība ir ne tajā- ko kāds apkārt , tuvumā dara-- bet taja- ko tu pats vēlies, nevēlies , esi gatavs, vai - neesi gatavs darīt..
Lakija L. 4. okt 2014. 12:27Ingrīd bet pěc Tavām domām cik ilgi var raudāt tajos spilvenos? Ja viņam TAS nav vajadzīgs tad ganjau kautkā es ar iztikšu bez TĀ. Un tikai tā.
Dzēsts profils
4. okt 2014. 12:25Ja cerība uz kopīgu nākotni jaušama, tad protams svarīgi šo cerību un ticību neatmest Bet reizēm rudens àbols, kas uzkrīt uz galvas rada apskaidrību, ka plāni ir vienīga utopija....Tu nekad ar šo cilvēku nevarēsi būt kopā...tādēļ svētīgāk sevi nemocīt ilgstoši...tas tikai iedzīs depresijā
Lakija L. 4. okt 2014. 12:17Kū kolīt - ne jau vienmēr tu palaid prom ko mīli. Ir situācijas kad tu vari savas rokas stiept cik vien spēj, nespēj viņu apskaut, nespēj viņu samīļot, nespēj viņam pateikt ka viņš ir viss kas tev dzīvē ir vajadzīgs. Nu ir brīži ka tu pati tam esi par lepnu. Bet varbūt kautkā savâdāk.
Ingrida X. 4. okt 2014. 12:08Ir reizītes, kad izraudāties- vajag. Noraudāt no sevis kādu smagumu, kādu sāpīti nost. Loģiski jau- tas palīdz tikai uz laiku, nekur jau tās ilgas nepazūd. Bet- pa aizslēgtām durvīm- neieiet tāpat... Tikai- te jau atk no svara- vai tās durvis ciet kāda neizrunāta pārpratuma pēc, vai aiz spīts, vai... nu daudz to iemeslu, kāpēc cilvēks aizslēdzas!!.. Bet, ja zini- tur turpinājuma nebūs, tad... nu tad, lai cik tas šimbrīžam šķiet neiespējami grūti, ir jāmācās, kā saka Kū, palaist vaļā... nemocīt sevi... neatņemt sev to, kas, iespējams, varētu būt... ja ļausi- būt...
Kā vnm, sanāca baigais penteris, bet- es zinu, kā tas ir...
Lakija L. 4. okt 2014. 12:08Ati -labi. Ņemu Tevi par piemēru.
Kad man gribēsies kautkur tue. Nu ņemšu amigosā pasēdēšu. Neraudāšu spilvenā. Bet ar vienu norunu - Tu ar mani tad parunāsies.
Dzēsts profils
4. okt 2014. 11:58Nu jā...mēs jau tiekamies katru nedēļu ...labi...labi...pajokoju
Atis K. 4. okt 2014. 11:56Nu nevaru vai zin apbēdināt dobelnieces.Veselas trīs nedeļas neesmu bijis.
Dzēsts profils
4. okt 2014. 11:56Ja cilvēku, ar ko nav iespējas būt kopā, spēj no sevi palaist ... tas nebūt neliecina , ka mazāk viņu mīli...Mīli tāpat, bet atslēdz durvis , pie kurām pieklauvēs iespējams Tev domātā M īlestība
Atis K. 4. okt 2014. 11:53Nav ko saulainā dienā slapjumus taisīt! Es ar netieku katru reizi,kad gribētos,bet tamdēļ neraudu. Pamuldos Amigosā.
Dzēsts profils
4. okt 2014. 11:50Es Tavā vietā labi padomātu pirms laist tādu iespēju garām
Lakija L. 4. okt 2014. 11:49Ingrīd - tiešām tā sirsniņa brīžiem grib būt tur. Nu ne tikai brīžiem ilgojas būt tur. Un nejau vienmēr tas ir iespējams, un ja tas ir vispār neiespējami - nu tad jau ir tā kā ir. Brīžiem pat asaras birst. Spilvenā.
Atis K. 4. okt 2014. 11:48Vai traks!!!Man uz Dobeli jābrauc...tā kā tikai virtuāli.

