.... man šķiet- daudzi!- skaudrāk vai mazāk skaudrā veidā, esam to piedzīvojuši..
Un tad saprotam to, ko ik drīz atkal aizmirstam.. Es nezinu, nekad neesmu sapratusi, cik un ko vērtas izlikšanās kkādas.. Un tad, kad šķiet esi kā tāda, nu tādas- lielākas vai mazākas (ha! it kā te būtu gradācijas kkādas!) ķerta, tad sāc audzēt ap sevi tos aizsargvaļņus, jo: "Neticu vairs nekam"; ja kas- baigi skumji tas! .... Jo tā neticība un neuzticēšanās saindē tevi, patiešam- saindē.... Ir jānāk tad cilvēkam citam, pavisam citam!, lai spētu tu ārdīt savu skepsi, kā sīpols- pa kārtai vien.... Un saprastu no jauna- cik skaisti ir ticēt un uzticēties! .. Vrb kļūdos, nezinu, bet es mācos to no jauna- noticēt, ticēt, uzticēties.. Man jātic un es ticu..

Поссорились? И дуешься ещё?
Твой выбор! Только мой тебе совет:
Когда ты на кого-то держишь зло,
Представь, что человека больше нет…
.....................................................................
.... un tad tie 100miljons nepateiktie vārdi, no sirds!, jo nav vairs kam spēles spēlēt- nav....

     Tava ieraksta "+"- Tu raksti no sevis, tas aizķer, vnm    Man no sirds žēl, ka esi tik ļoti sasaistījusies ar šejienes "teātri". Savas izvēles izdarām paši, vai ne?  

(šodien bija laiks un iespējas palasīties.. piem.- Etena Elura publicējusi patiešām  ne sliktus video, bet- tos atrast/noklausīties varam ikviens pats, ja ir tāda vēlme; kaut- nenoliedzami!- ne visam izdodas uzskriet virsū un dažreiz- patiešām!- paldies tam, kurš to/tos publicē šeit )

Nē, Ineta Lībe.
Ja es ko rakstu, tad- rakstu NO SEVIS. Tieši to pašu, ko teiktu ne-virtuālā sarunā. Atšķirība?- paužu to rakstveidā, ne mutiski. Tad jau visas intervijas jebkur- netā, presē... ir tikai un vienīgi virtuālā figņa? Forši, ja kas, Ineta Lībe

     Kaut te, kā skatos, izteikusies "prīma", viņas feiki (Guntars xx, Raivo Kisons) + max max (anugas piedziedātājs), jā, atmetot to, man ir ko teikt par bloga tēmu, ko arī atļaušos
    Tev, Lilij, arī nav bērnu? Ja jau tik vnk pieņem max-īša pausto: "Jaunie gurki, izsalkushi darboties,péc nosédétajiem dibeniem skolàs. Kur vinus visus likt,izmitinàt ?" Tie jaunie, pirmk., cīnās pamatīgi, lai varētu gan apgūt to, kas jāapgūst, lai varētu izdzīvot (jā, es runāju par tiem, kurus zinu, un šāds max izsteikums man šķita ne tikai nievīgi stulbs, bet, pirmk., jau absolūti nezinošs- NEKO!!)- mācās un pa naktīm strādā. Vai max-ītis-taksītis zina, cik tas dažbrīd ir grūti?! Bet viņi ir tik mērķtiecīgi, tie jaunie (kurus zinu es!), ka uzspēj to, ko nemūžam neuzspētu tie, vairs ne tik jaunie. Un tad, kad studijas pabeigtas, pat ar izcilību!, lai tiktu pie darba savā profesijā, nepieciešama PIEREDZE!!!, značit- jāstrādā noteiktus mēnešus bez samaksas (ok- 50 eiro!!, kad īrēt vien- maksā cik???) Un tad, lai uzkrātu t.sauc. "starta kapitālu", aizbrauc uz smagu, fizisku darbu UK vai citur; dažs sabeidz veselību, strādājot tās n-tās stundas aukstās noliktavās, jā, sabeidz pamatīgi. Un tad, atgriežoties, dažam, maxīšprāt, gurķim, palaimējas- atrod to darbu savā iegūtajā profesijā, kurā ir patiešām zinošs!, bieži- daudz zinošāks, kā tie, kas tur silti sajutušies gadu gadiem. Vēl dažam palaimējas tik ļoti, ka viņa zināšanas un prasmes tiek novērtētas jau 2.ajā-3.ajā darba ned., un sāk saņemt adekvātu atalgojumu.

    Arī es, Lilij, esmu tajās pašās dzirnās, kā Tu. Manā "lauciņā" (kā jau ikkurā), viss nedaudz citādi- redzu, kur pārāki jaunie, saprotu, kas viss man jāapgūst, lai noturētos, tāpat saprotu, kur jaunie pieklibo, un daudz vērtāka mana pieredze. Tas jāsabalansē, un bezgala daudz kas atkarīgs no iestādes vadošajiem. Necelt vienus, nenorakstīt otrus.

    Gari? Lai. Uzrakstīju, kā ir.

   Neiet jau, Lilija, runa par kkādu personisku patikšanu vai nepatikšanu. Nevajag vispārināt.
  Tas, ka Tu esi reāls cilvēks, kurš raksta savas patiesās domas un sajušanos, sen skaidrs.
  Ja Tevi saista, ko raksta cilvēks, kurš izdomājis sevi-šeit, un taisa visādas mahinācijas, ok.  Tava daļa. Līdzrunā, ja tas Tev ko dod. Man- nē. Viss vienkārši.

Dziive,pavisam reaali...

Meļi! Meļi!!! visi MEĻI !!!!!  
Mātes meita sūkstējās`i      
Uz puncīša krustu meta                                                        
Pate līda aizkrāsnē`i          
Tur ļautiņ`is neredzēs`i                                                                  
Kā,šie abi,čuposies`i            

... āāāaaa !   
AnsīC melo -
re, kā auSes kust !
.................... kust , kust , kust ...
ķeru čību , melim mest -
................... mest , mest , mest !
šamais pacenšas pa ------>zust !
..................... zust , zust , zust ...

Nu protams ,kad–––paC !!!

Es godīga mātes meita         
Man bī logi,durves ciet`i        
Nekauņ`puika mēnestiņis                         
Pa skursteni iekšā tika                
Skurtenšprakšķos pamodos`i                                          
RE!!! šamais`i  gultiņā`i                                                          
Kā apkampu  laukā mest`i             
Brūtes kārtā–piefiksēja !!!!!!!                
  
  

Ansīt ...,
ne nu stiepa , nekā...,   šamais - paC !   atnāca ...

Sveiciens arī diviem citiem bloga ciemiņiem ,   kuri atstājuši vizītkartes par apmeklējumu...,
statuss un dzīves moto /vērtības maināmas !/...,   taču vizītkartes logo /sirsniņa !/- cerīgs !
dziesmiņš jums , kungi !

https://www.youtube.com/watch?v=lCZNMAUAKwg

Aizspietojusi , aizplīvojusi - sirsniņdiena ...,
taču sirsniņas - dzīvas un siltas !   paliek ar mums un vēl sirsniņām tām - sirsniņās savās ko lolojam ...
Dziesmots sveiciens Ansītim ,    kurš mīļi tik , par sirsniņā mītošo , sirsniņu savu īpašo - piedomā ...

https://www.youtube.com/watch?v=tYasX5C2Cbc

Laikam stipri saap...

Vo vausss.....nav laika,ar meiteņom pļopot  joslādz gaismeņa   i moš
dreižok  sirsneņa   uz sātu atnoks .....a to siež pogolmā i pļopoj.....ar kaimiņīnem   
Lai jau Jiusim sirsneņis   blokus bytu!!!  

Paņēma !!!

Aiz katra,aizvērsies durvis,
.....................kādreiz .......
Laimīgs, kurš nezina.....
   šodien.....vai rīt......    

Domā!  

ciniķis....

Izlasīju,sapratu,atradu,nobalsoju   Visu mūžu esmu balsojis par nacionāļiem,kaut saprotu–jēga maza   BET, cita politiska spēka, kam uzticēties,neredzu un diez vai arī kaučkad redzēšu