Asara - tā ir maza pasaule! Tās dzimšanas vieta ir dvēsele, bet izaug tā sirdī. Tur viņa iepazīstas ar mīlestību, sāpēm , skumjām un bailēm. Un, kad sirdī kļūst smagi, kad tur ir ļoti daudz sāpju un smaguma, tā pamet savu māju....
Asara mūk pasaulē, lai atrastu laimi un jaunas mājas. Bet notiek savādāk, kad tā izskrien no acs - tā uzreiz mirst uz mūsu vēsajiem vaigiem, tā arī nesasniegusi savu laimi......
Atslegas vārdi: skumjas9
labi,Tu mani piieķēri,es meloju..
..žēl gan ;(((((...man jau gribējās zināt ;p
to gan es nemāku pateikt )))
,,,,nju, nju...pastāsti ziņkārīgajai , kā tu to dari ????...;p
dažreiz
...vai tad tu skaties ar ausīm....:)))))))))
tagad redzu,neesmu kurls
... tas jau latviski....dialektā...:P...ja negrib, tad lai paliek...:))))
a latviski varētu :))
...nu ka ne, tad ne...ja pa ķīv, lai paliek...;p
nē paldies,es jau kaut kā....
...a tu pamēģini...:)))))))))))))))))
Tā nevar būi!
...ko tu! ...labāka par visu kosmētiku...:)))))))))))
asaru nevajag,tās bojā seju
..mēs taču vienmēr smaidām....:))) kaut reizēm arī caur asarām, bet smaidām...;)))
lūk dāmas sāk smaidīt,vai nav buurvīgi
..arī manējais...kā saka- smaidi kaut asaras birst...:)))))))))))))
Gaida, tas manējais- līdz mielītēm manējais :)))))))))))))))))
..cik uzsmaidīsi pasaulei, tik viņa uzsmaidīs tev...un labāk smieties nekā raudāt...it sevišķi, ja nepalīdz ne viens ne otrs..