Mums dažreiz liekas, ka pūķi ir pavisam izzuduši. Nav ne bezbailīgu bruņinieku, ne vientuļu princešu, kuras slīd caur noslēpumainiem mežiem un apbur ar savu smaidu taureņus un briežus.
Reizēm pārņem sajūta, ka mūsu laiks ir atvadījies no nezināmā, romantikas un pasakainiem piedzīvojumiem. Liktenīgais ceļš vijas tālu prom aiz horizonta, tā liesmojošās ēnas dažādu spoku un pasaku varoņu veidolos sen senos laikos pašāvušās garām un pēc tam neglābjami izgaisušas nebūtībā.
Cik patīkami ir kļūdīties! Princeses, bruņinieki, maģija un pūķi, noslēpumi un piedzīvojumi… Ne tikai šeit un tagad, patiesībā tie ir bijuši visur un vienmēr!
Protams, mūsdienās tie ir mainījuši vizuālo tēlu. Pūķi šodien valkā noteikta piegriezuma uzvalkus, slēpjas valdības vīru kostīmos, ierēdņu un inspektoru mundieros, posts un nelaime mums, ja trāpāmies viņu ceļā! Mūsdienu sabiedrības pūķi, griezīgi ieķērkdamies, kā viesuļvētra metas virsū, tiklīdz esam pacēluši acis no zemes vai, nedod Dievs, esam pagriezušies krustcelēs pa labi tad, kad pavēlēts griezties pa kreisi. Ārējais izskats kļuvis tik mānīgs, ka princeses un bruņinieki ir spiesti slēpties cits no cita, slēpties paši no sevis.
Tomēr realitātes meistari atkal un atkal ierodas mūsu sapņos atgādināt, ka pūķu drošais vairogs joprojām nav pazaudēts, ka mūs caurvijošais zili ugunīgais sprieguma loks jebkurā mirklī ir spējīgs pārveidot pasauli tā, kā mēs to vēlamies. Intuīcija čukst patiesību: Mēs neesam putekļi, mēs esam brīnumdari!

Ričards Bahs