Viendien trāpījās dīvains gadījums. Čāpoju atpakaļ no veikala, viena sieviete lūdza pārstumt pāri ielai veci invalīda ratiņos. Tas līdz nemaņai piedzēries, klēpī rozā kājas protēze, pašiem ratiņiem viens ritenis nolūzis. Pārstūmu. Domāju - kāda radiniece, paziņa. Nekā, braukusi garām ar mašīnu, ieraudzījusi, ka ratiņi jau gandrīz izripojuši uz ielas un stājusies malā rīkoties. Pa abiem aiztransportējām uz Žēsirdīgo samariešu sociālo māju, kas kaimiņos.
Ar to arī mierīgi varētu beigt, un vispār par to nerunāt. Labs darbs padarīts, un miers. Bet! Izstāstīju šo notikumu attālai paziņai, kas strādā Zviedrijā. Viņa mani nosodīja. "Ja Tu šādem atkritumiem palīdzēsi, pats par tādu paliksi. Tā tas ir iekārtots," saņēmu viedo verdiktu. Re, kā!
Interesanta mūsu pasaulīte un mēs tajā, kā aktieri pielāgojamies lomām. Vai cilvēkam ir tendence mainīt savu viedokli? Kā uz situāciju paskatīsies ..., -Ja uz Centrālstacijas trepītēm ubago epileptiķis un netālu uzpasē (suteners nevainīga izskata), ejot tālāk, vesela rinda diedelējušo aktieru.Un, ja man dienā jāiziet caur tunelim 2x un tā ik dienas?!
Uzskatu, ka persona rīkojās pareizi palīdzot piedzērušajam invalīdam. Pasauli viņa lāpītu tad, ja tam nepalīdzētu, bet to nosodītu un pamestu likteņa varā. Ne jau viņai ir tiesības kādu nosodīt, vai pārmācīt. Diemžēl mēs ļoti bieži lāpām pasauli, nosodot un aprunājot citus, it kā mēs paši būtu ideāli kā Dievi. Tā domā arī tie ierēdņi un ministri, kuri uzskata ka viņi ir pārcilvēki, ka viņiem pienākas milzu alga, bet citi tādēļ var mirt arī badā. Tieši to jau mums dzīve uz šīs planētas māca, to māca Bībele un citi raksti, to māca Buda un Kristus, tikai mēs to nesaprotam un bieži vien sevi ceļam augstāk par citiem. Cilvēks nevar mīlēt citus, ja nemīl citus.
Kāpēc runā,ka ar labiem darbiem klāts ceļš uz elli?Domāju,atkritumus savākt ir katra civilizēta cilvēka goda lieta.
Es gan vairāk šobrīd domāju par :"dots devējam atdodas"...
Neviens labais darbs nepaliek nepamanīts! ;)
Dabas likumi ir tādi, kādi tie ir un mēs esam tikai dabas sastāvdaļa (vienīgais - nežēlīgāki un perversāki par lopiem/dzīvniekiem aiz mums iedotā intelekta ) Nežēlīgi, bet pēdējā laikā sliecos domāt, ka tā tas tiešām ir - vismaz mūs MODERNAJĀ sabiedrībā.
Domāju, ka visur tas tā nav.
Atbilde - skraidīt kā Betmenam pa pasauli un piedzīvojumus (nelaimīgās dvēseles) meklēt speciāli nevajag - vispirms parūpēties par sev tuviem, mīļiem cilvēkiem. Bet ja ,,uz ceļa"trāpās, neredzu neko sliktu.
Es gan domāju, ka Tu rīkojies pareizi...mēs nekad nevaram zināt, kādaā situācijā paši varam nonākt/ ne nu tieši tādā,bet varbūt citā/...brīnos par šo sievietes teikto, jo ārzemēs cilvēku sabiedrība ir "veselāka" nekā pie mums...runājo par šo konkrēto cilvēku, to Tu vari uztvert kā savu Skolotāju, jo viņš Tev parādīja, kāds Tu nekad negribētu būt...
Varbūt nevajadzēja nabadziņu traucēt.Gribot labu, bieži vien slikti sanāk.Būtu nomiris mierīgi un bez mokām šņabja narkozē , bet nekā. Kas to zin ,cik nabadziņam vēl būs jāizcieš, kamēr nāve paņems.
Neviens nav pasargāts no cietuma un ubaga tarbas.
Cilvēks pats sevi programmē, un ja tu to no Zviedrijas stipri klausīsi, tad tie tavi sapņi piepildīsies...
.... Dzintar, nav jaabaidaas noglaudiit raudosam beernam galviniu, pacelt nokritusu maizes rieciniu, iedot luudzosam naudu, vai kaa savadaak ispaust savu liidzjutiibu liidzcilveekiem, vai vaajakiem par tevi. Par to nav jaakaunaas. Ir jaakaunaas tiem cietsirdiigiem kretiiniem, kam dziives idiaals un etalons ir nauda. No ubaga tarbas ,slimiibas ,cietuma un naaves mes neviens nesam pasargaati un apdrosinaati...
Un interesanti kursh no jums gudrajiem nav liekulis?
Pasaulei jaalauj vnk BUUT!!!
Ta,kas atļaujās cilvēku ierindot atkritumos..pats drīz,tur tiks ierindots.
Jālāpa pasaule...jāskauj plaukstās...jāsilda....Tas ir viss,kas mums ir ,un nedrīkst novērsties no blakusesošā,ja tas nomald;ijies no ceļā,un espēj rast ceļu pareizo atpakaļ.Jālāpa...
Labs raksts
Palīdzi gan.Es arī palīdzētu.Sirdsapziņa neļautu garām paiet.Un neesmu atkritums.Par to gan esmu droša.
vai ta dzērājs ar nav cilvēks? viņa izvēle kā dz'īvi nodzīvot, tava- palīdzēt un veidot savu dzīvi. kā gan vispār kāds atļaujas sevi stādīt dieva vietā un šķirot, kas ir derīgs, kas atkritums!? tev vismaz vēl ir sirds. un šajos laikos tas jau ir daudz! katram šaj pasaulē ir sava vietiņa un loma.
Labi ka palīdzēji,kas attiecās uz atkritumiem.Nēsam mūžīgi,nomirsim un par tādiem pārtapsim
Tu izdariji pareizi.A par atkritumu var pat terminators palikt,ja tāda būs Dieva griba
Ir kāds stāsts par Samarieti. Kad kādam sasistam pagāja grām diži ļaudis, negribēdami sasmērēties. Taču samarietis iežēlojās, pacēla sasisto, aizveda uz patversmi un vēl samaksāja par apkopšanu.Šis stāsts kalpo kā pamācība mūsu sirdij. Tad nu spried pats kas biji tu, savā stāstā, un kas bija tie, kas tev ko teica pēcāk.
Palīdzēt vajag,bet.... Nedrīkst palīdzēt parazitēt. Man rados kāda māte "Terēze" vāc mājās bomžus u.t.t. Lieki teikt,ka dzīvokļa tualete ir kā Zemitānu stacijā, ko ēst nav un neviens labprāt pie viņas neiet......