Vakardien noskatījos filmu "Glābjot ierindnieku Raenu". Un domāju par to, cik ļoti pateicīga esmu Dievam, ka viņš man licis piedzimt šajā zemē miera laikā. Karš, tas ir briesmīgi. Un pupu mizas ir tas, par ko ikdienā ļaužu masas sūkstās un dalās blogos, komentāros, publikācijās. Nauda, manta, vara... citu cilvēku apakšbikses... ja šie cilvēki būtu kaut kripatiņu no kara redzējuši, mācētu novērtēt šo dienu un šo laiku.
Saprotu, ka šobrīd daudziem notiek cīņa par izdzīvošanu, jo izdzīvošana ir atkarīga no naudas. Tomēr tas ir nieks salīdzinājuma, ar īstu karu, kādā joprojām dzīvo liela daļa pasaules iedzīvotāju.
Atslegas vārdi: karš1
Piekrītu,ka KARŠ, sēj NĀVI un tas NEPATĪKAMI - pats to izjutu agrā BĒRNĪBĀ. Bet DABA, par to PADOMĀJA,kad VEIDOJA DZĪVĪBU uz šīs PLANĒTAS - ja nebūtu KARU, cilvēķi GULĒTU STĀVOT, nebūtu vietas,kur APGULTIES...
Tagd būtu grūti priecāties par galda bieti Ziemassvētkos.Bet tā esot bijis.
Āfrikā ir sūdīgāk , nu un
es sho filmu noskatiijos........laikam 68 reizes..........karsh...........jaa tas ir s[peeks kas beidzot pacelj cilveeku paari visaam nmuusu ikdi8enas tizlajaam neiciigajaama probleeemaam.........kaujaa.......cilveeks saak buut no vienas puses zveers......no otrs kaut cik liidziigs cilveekam........slikti ir tas ka tikai ar KARA iejaukshanos cilveeki saak apoznaaties savas ikdienas dziives mazo jeegu.....karsh.......Sveetums kas paceljas no piishlju pelniem........rezie Posta.....reizee attiista un izveido.......