Es, lādēdams saules tveici,
Ar tevi pa ielu gāju.
Un klusītēm tu man teici,
Ka prātiņš ir mans par vāju,
Lai saprastu dāmu jaunu,
Ka vīrieši visi ir dulli,
Jo redzēt ar smīnu ļaunu
Tiem dots tik sievietē nulli.
-  Neuztver mani kā sliņķi,
Mīļā, kaut sirds tev ir smaga:
Es tavu nulli kā riņķi
Sev vilkšu pirkstā bez naga!