Motīvs

4. mar 2010. 16:49



Es nolieku uz šķīvja krabi
Un nogriežu tam labo spīli.
Cik tomēr, mīļotā, ir labi,
Ka mani tu kā suni mīli!

Es gribu būt par foksterjeru,
Kas cīnītos ar blusām, klepu…
Ak, mīļa, saglabā tik mieru –
Es iemācīšos pacelt ķepu!

Pēc vīrieša man smirdēs čuras,
Un tās kā alus rūgs un biezēs,
To smārds lai tavās nāsīs duras,
No kura tev zem astes niezēs!

Atslegas vārdi: dzeja18356, daiļrade1

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Nav komentāru

Autorizācija

Ienākt