Liekas, tas bija tik sen...
Bet varbūt tikai nupat,
Kad dejojām pirmo valsi...

Šī mūzika....
Kā sapnis
Kā smarža
No mūžam ziedoša koka-
Vien sajust, ne nosaukt....
Šo dievišķuma
Noslēpumaino vārdu.

Laiks joņoja milzu soļiem,
Rokas vairs nelaidās vaļā
Un mēs griezāmies trakā skrejā...
Pa apli, pa apli,
Kas gan apturēs šo karuseli?

Tas ir kā uguns
Tas ir kā brīnums
Kā pasaka
Kā migla
Kā rasa,
Kas liek sev noticēt...

Un tad viss beidzas,
Lai nosēstos atmiņu pazarēs
Un gaistu rožainās ilūzijās...
Kā vēja pieskāriens
Trauslam zāles stiebram....

Vien ausīs skan melodija:
Viņi dejoja vienu vasaru
Un pēc tam, un pēc tam....
/G.B./