Nu uznāk..un atkārtojas.

22. mai 2010. 00:08

šodien attapos,ka bērni izauguši un...laikam taču vairs neesmu pati svarīgākā persona viņu dzīvē.Katram ir kāds,kas par mani svarīgāks.Un vēl attapu,ka nav taču laikam vispār neviena,kam es būtu tā-pati pirmā..Nu tak pašai sevis žēl palika.
Man šodien kāds teica-nu laid taču viņus visus vaļā un dzīvos sev...Redz,nekas jau nav tik vienkārši.Tās saites gribi vai negribi ir nesaraujamas.Un laikam jau esmu pieradinājusi,ka esmu vienmēr "pa rokai",kad vien vajag...Pat nezinu,kā tad īsti tagad vajag-izrauties no tā visa?Bet vēl paliek viens bērns,kas skolā laižams,tas bez manis vēl neiztiks...Saraut visu?Bet tas labums jau ir abpusējs,un tie jau nav nekādi svešinieki-mani bērni tak,un man viņi vienalga ir svarīgi.Pat ļoti.......
Tā nu sēžu,bez jēgas žēloju sevi..un laikam jau pat no tā nav nekāda labuma,viss tāpat paliks pa vecam........

Atslegas vārdi: attiecības38696, bērni71

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (12)

Ilona M. 22. mai 2010. 17:15

Laikam esmu mazliet dīvaina,bet es nekad neesmu pati sev bijusi pati galvenā.Vienmēr ir atradies kāds,kas man ir svarīgāks par mani.Un prieks,ka ne man vienai tādas izjūtas.Jā,neko daudz vieglāk no tā nepaliek,bet arī tādi vakari,kad tādas domas nāk virsū nav nemaz tik bieži.Ja man kāds nebūtu degunā iebāzis,ka neesmu es vairs pati svarīgākā,varbūt pat nebūtu par to aizdomājusies.:)

Dzēsts profils 22. mai 2010. 13:11

Ir cilvēks, kuram Tu esi un būsi vissvarīgākā , pirmā un vienīgā- tā esi Tu pati sev.Un arī Tava vieta bērnu dzīvē vienmēr būs " aizsista"... Cita lieta, ka tie bērneļi no maziem, nevarīgiem, kusliem bēbukiem ir auguši , auguši un izauguši līdz lieliem , drosmīgiem un patstāvīgiem ērgļiem. Man jau arī mazliet tā gaiši skumji ap sirdi, ka viens , ļoti piepildīts un skaists posms dzīvē ir izdzīvots, bet no otras puses- tak tas ir baigais mammas lepnums un prieks, ka bērni izaudzināti ar savu mugurkaulu, domājoši, daroši, varoši.Un tu vari būt mierīga, ka viņi pa dzīvi nepazudīs un neapjuks. Ko pašai tagad iesākt- a dajebko, kas vien ir interesanti, dzīve taču ir tik skaista un forša.

Dzēsts profils 22. mai 2010. 08:35

Ilona!Tu neesi viena, kam ir šādas sajūtas.Tu pilnīgi pateici arī manas izjūtas. Zinu tas tevi nenomierinās. Vienkārši mums vajag cilvēku,kuram mēs būtu pašas svarīgākās un viņš mums pats svarīgākais. Bet ja visa dzīve bija pakārtota bērniem, tad tagad grūti atrast cilvēku-pašu , pašu,.... svarīgāko.

Jeļena M. 22. mai 2010. 00:53

Ilona, mes berniem atdodam sevi visu un gribas, lai ari vini tapat. Bet tas nenotiek! Arvien mazak uzmanibas un laika viniem atliek prieks mums, tapec tas saap! Mums jau vajag pavisam maz, vaine?

incis m. 22. mai 2010. 00:52

šai dzīvē var paļauties tikai uz sevi, jo vieni mēs ienākam šai pasaulē un vieni aizejam no tās ... tas laiks ko mēs pavadām šai pasaulē mums ir dots lai izbaudītu visu ko tik spējam un paņemtu visu ko varam... ne vienmēr mēs būsim tie, kas esam vajadzīgi citiem un ne vienmēr mums ir bijuši vajadzīgi citi.... viss nāk un aiziet, vienīgais , kas paliek sev , tas esi tu pats...

Ilona M. 22. mai 2010. 00:40

Nē,es neko viņu vietā nelemju,katram ļauju dzīvot savu dzīvi.Mamma.Nav man vairs ne mammas ne tēta.Esmu piedzīvojusi arī kontroli un ne pa vienam jokam,zinu,ko tas nozīmē.Bet ne jau par bērniem uztraucos-ar viņiem viss kārtībā,lai dzīvo.Mani atcerēsies,kad kaut ko vajadzēs.:) Tikai man pašai tā sajūta-vai drīz netikšu iekļauta"noderīgo lietu sarakstā"?:))) Laikam jau vienkārši man pašai stabilitātes trūkst.Bet tā jau ir mana problēma.Risinu jau risinu,tikai reizēm liekas,ka viss tas,kas gaidāms labs,notiek tik lēnām...bet tas,kas ne pārāk,tas nāk virsū vēja spārniem.

Jeļena M. 22. mai 2010. 00:35

Berniem busim svarigi lidz pedejai musu stundinai, pat ja nedzivojam kopa. Viniem  svarigi zinat, ka ir MAMMA. Tas "kaads' teikdams "nu laid vinus valaa" ir labi pateicis. Tak negribetu, lai Jusu vecaki Jus kontroletu un nemitigi rupetos par  Jums vel sobaltdien.Katram gribas patstavibu. Jadzivo savu dzivi, taa ir tikai Juseja! Otreiz nevares dzivot no jauna! Cik labi, ka Jums tas viss ir, ir berni! Tagad iestajas cits posms, rupes ir savadakas un mes nevaram savu bernu vieta - domat, lemt, mileet, draudzeties, izdzivot savu dzivi, tapat ,ka vini musejo

Ilona M. 22. mai 2010. 00:30

Laikam jau tā ir-kaut kur pazudis mērķis.Vai tiešām viss izdarīts?Mazbērni?Jau tagad jūtu,ka tur esmu tikai kā stute..Vai vajag?Ja nebūtu,tad taču iztiktu..Laikam jau pārāk drūmas domas nāk galvā...
Valdi!Kas tas ir-deviņi gadi?:D Man jaunākajai 17....Kad bija deviņi,ap kaklu tinās,tagad jau kādam puisim ap kaklu...:)
Nē,esmu jau kaut ko iedevusi,bērni man labi,bet ne jau tur tā sāls....Viņiem visiem ir kāds cits,kas tagad ir pirms manis.Vecākajai meitai pat divi-vīŗs un dēls..Tā viņi aiziet,bet es ta palieku.Tāds jau ir tas aplis.Laikam jau es arī tā aizgāju...

Dzēsts profils 22. mai 2010. 00:19

veel nav par veelu atrast dziives iisto jeegu.

Dzēsts profils 22. mai 2010. 00:18

Ilon, es savam drebēdams līdz staigāju. Bet šovakar, vakardienas iespaidā, tādu gandarījumu dabūju. Tagad es zinu, ka puikam viss būs labi. Viņš vēl maziņš (9 gadi), bet par šovakaru es pats viņam polšu uzliktu. Tagad varu dzīvot mierīgi, ko es gribēju viņam iedot, to viņš ir saņēmis. Forši. Tāds miers uz pieres tagad, Viss tur ir kārtībā.

Autorizācija

Ienākt