Kādam vienmēr būs zvaigznes par spožu,
Kādam saule būs pārāk koša,
Kādam dzīve liksies bezgala droša,
Bet šī pasaule vienmēr ir pārejoša...
Kaut nevar mīlēt to,kuru nīsti,
Kaut pasakās prinči nekad nebūs īsti,
Tu domās vienmēr mazliet sapņos klīsti  
Un mīli kādu,kuru nemaz nepazīsti.
Kad saule atkal spoži spīdēt sāk
Un prieks pie tevis klusiem soļiem nāk,  
Pavasarī sirds pukst mazliet citādāk,
Tu zini-pasaulē nevar būt savādāk.
Īstā pilī vienmēr dzīvos spoks,
Ja aizvērsies durvis-drīz atvērsies logs.
Ik pavasari pie mājas atkal salapos koks
Un aukstā ziema būs bijis vien joks.
Vien ieklausies putnos-tie saulei dzied,
Sniegpulkstenīši pat salā un sniegā zied.
Kaut skumjas reizēm laimei blakus iet-
Dziļi sirdī tev saule nekad nenoriet!
/Autors nezināms/