Kad raisās ceriņziedu laimītes

Kā apburti ik ziedā raugāmies,

Kaut zinām, laimi atrast, tas ir tikai māns...

Bet ceram, varbūt piepildīsies sapnis kāds.

Es slīgstot reibinošos mākoņos,

Kā miglā, saulei austot apmaldos.

Starp ziedu ķekariem kāds savu roku sniedz...

Vai tiešām ziediņš viens mums abiem gadījies.

Zied ceriņš, kaut kur līdzās zīle dzied,

Balts mākonis kā gulbis zilgmē šķiet,

Mēs savu laimi atraduši tikko te,

Mūs vieno- maza ceriņziedu laimīte.

No smaržas vai no laimes reibstam mēs?

Vai tiešām ceriņiem ir dots šis spēks?

Šī pieclapiņu ceriņlaime meklētā,

Cik daudzus pārus kopā savedusi tā...

Satiksimies ceriņziedu mākonī,

Savu laimes ziedu meklējot.

Balti mirdzošajā mākonī

Ceriņziedu laimi saskatīt.
/Aijassmaids/