VAI IMIGRANTI PATIEŠĀM NES LABKLĀJĪBU?
    Lasot pseidonacionālā darboņa, Latviešu tautas šķeltnieka M.Gabriša rakstu par imigrantiem avīzes „DDD” 12.11.2010. numurā, kārtējo reizi pārliecinājos, ka šis cilvēks nav uzskatāms par Patriotu. Sava raksta nobeigumā viņš apgalvo, ka no imigrantiem nav nekāda labuma, kā vien labklājība, taču tas dzīvē neesot galvenais. Lai nu paliek šoreiz strīdi par to, kas kuram ir primārais, par to es jau agrāk vairākkārt esmu rakstījis, kaut vai, piemēram, „Vai latvieši ir pieticīga nācija?” (http://klab.lv/users/aivars_666/41640.html). Daudz aktuālāk ir atbildēt uz jautājumu, vai imigranti tiešām nes labklājību? Cionistu-masonu-pederastu ložu sponsorētie saziņas līdzekļi (tādi ir vismaz 2/3 no visiem pasaulē iznākošajiem) pārliecinoši apgalvo, ka tā tas noteikti esot. To pašu apgalvo arī daudzi pašmāju savas tautas ienaidnieki un deģenerāti, piemēram, bēdīgi slavenā Darba Devēju konfederācijas priekšsēde Elīna Egle. Tā saucamajos „treknajos gados” viņa nepārtraukti skandināja, ka esot steidzīgi jāieved Latvijā vairāki tūkstoši imigrantu (!!! – A.G.), citādi mums trūkstot darba roku un valsts ekonomika piedzīvošot bankrotu. Tas nekas, ka arī tajā situācijā Latvijā, it īpaši tās austrumu daļā, bija desmitiem tūkstošu latviešu bezdarbnieku. Tagad, sakarā ar krīzes laikiem, viņa savā retorikā šķiet pieklususi, bet nekur jau šīs drausmīgās idejas viņas galviņā nav pazudušas, un pie mazākās iespējas tās atkal tiks laistas apgrozībā. Būtībā ļaudis, kas pauž šādas idejas, būtu jāsoda pēc LKL 71.-1.panta par publisku aicinājumu uz genocīdu, jo kas gan cits, ja ne genocīds tas būtu pret mūsu tautu – papildus nelegāli esošajiem militārajiem un civilajiem okupantiem vēl tūkstošiem imigrantu Latvijā savest. Taču velti gaidīt ko tādu no mūsu „drošības sargiem”, kas radīti tādēļ, lai Patriotus apkarotu, nevis bāztu ciet muti okupantiem un nodevējiem...
    Iespējams, ka kāds iebildīs – labi, Latvijai imigranti tiešām nav vajadzīgi, bet ir taču valstis, kur bez tiem nevar iztikt... Nezinu, grūti, protams, spriest par visas pasaules valstīm, taču manā izpratnē, imigrantus pieļaujams ievest tikai tādā zemē, kurā visi pamatiedzīvotāji, kas vien izrāda tādu vēlēšanos (nerunāju šeit par galīgi degradējušamies alkoholiķiem, narkomāniem un klaidoņiem) ir nodrošināti ar darbu, iztiku un pajumti. Diemžēl es praktiski nezinu tādu zemi, kur šī problēma būtu pilnībā atrisināta, līdz ar to jāsecina, ka gandrīz nekur imigranti nav vēlami. Parastais imigrantu aicināšanas motīvs ir aizbildināšanās ar „darba roku trūkumu”. Taču tad ir jādomā, vai vajadzīga tāda ražošana, ko nespēj nodrošināt pašmāju darbaspēks. Nevienam nav noslēpums, ka PSRS laikos bija radītas daudzas fabrikas un rūpnīcas, kas darbojās ar ievestajām izejvielām un arī gatavo produkciju pamatā eksportēja, bet trūkstošās darba rokas kompensēja uz iepludināto civilokupantu rēķina. (Negribu gan apgalvot, ka pilnīgi visa tā laika ražošana bija tikai šāda – daudzu ražotņu iznīcināšanu varēja un vajadzēja novērst, ja būtu bijusi pie varas saprātīga valdība; tas ļautu saglabāt darba vietas Latvijā un mazinātu latviešu aizplūšanu uz ārzemēm.) Tā tika darīts tīšuprāt, lai mūsu tautu kolonizētu, pārtautotu un iznīcinātu. Diemžēl šāda pats process ir vērojams arī valstīs, kas nebija okupētas kā Latvija, un joprojām vismaz formāli ir neatkarīgas. To inspirē mafiozās cionistu-masonu-pederastu ložas, kuru pakalpiņi nepārtraukti skandina par to, ka imigranti esot vienīgie, kas varot pabarot pašmāju pensionārus, ka bez viņiem pamattauta ātri vien nomirtu badā...utt., u.tjp. Šie apgalvojumi ir labākā gadījumā pārspīlēti, bet bieži vien pat atklāti melīgi un „izzīsti no pirksta”. Nevar noliegt faktu, ka dzimstības līmenis ir jūtami krities daudzās (gandrīz vai visās) Eiropas valstīs, tāpēc nākas palielināt pensijas vecumu un pieņemt citus tā dēvētos „nepopulārus” lēmumus. Tomēr nekādā ziņā nevaru piekrist, ka labākais šīs problēmas risināšanas veids būtu imigrantu ievešana. Būtībā to varētu salīdzināt ar kakla aizžņaugšanu slimniekam, kuram pa degunu tek asinis – slimības izpausme gan tiek slāpēta, taču pats slimnieks drīz vien izlaiž garu. Tāpat arī tauta – imigrantu iepludināšana to nogalina daudz ātrāk nekā sociāla rakstura grūtības. Es, protams, neapgalvoju, ka pēdējās nav jārisina. Ir jāpārkārto ražošana atbilstoši mūsdienu prasībām (katrā valstī tās var būt savādākas), jāsubsidē tās ražošanas nozares, kas ir vajadzīgas, bet nenes peļņu, uz to rēķina, kas ir izdevīgas – tādas gandrīz visur var atrast, ja ir patiesa vēlme un tiek piekopta godīga politika. Jāsāk domāt pirmkārt par savas tautas un zemes, tikai tad par visas pasaules interesēm. Protams, ka jāatbalsta arī daudzbērnu ģimenes, jāaizliedz abortu, homoseksuālisma un citādu perversiju propaganda. Pats galvenais tomēr ir cīnīties pret pasaulē arvien pieaugošo cionistu-masonu-pederastu inspirēto globalizācijas procesu.  Ir jāatjauno robežas starp tautām un valstīm, jālikvidē pretdabiskais veidojums Eiropas Savienība, jāanulē Šengenas līgums. Katrai tautai jāsāk dzīvot (jāatgriežas) savā vēsturiskajā teritorijā, kurā jācenšas nodrošināt pašpietiekamu ražošanu – neievest neko no tā, ko var izaudzēt vai izgatavot paši. Lūk, tad būs darba vietas un normāli sadzīves apstākļi tiem, kas vēlas un prot strādāt!
    Vienlaikus, protams, jācenšas no cilvēku apziņas izdeldēt mietpilsonisku pasaules uzskatu, jāaudzina personas, kas būtu gatavas savas tautas nākotnes vārdā upurēt kaut kripatiņu savas materiālās labklājības. Nu nebūs nekas briesmīgs, ja, piemēram, Vācijas pensionārs dosies ārzemju ceļojumā reizi divos gados, nevis divas reizes gadā. Bijušajās PSRS republikās vairumā ir saglabāts iepriekšējais pensijas vecums – 55 gadi sievietēm un 60 gadi vīriešiem, taču šīs pensijas ir nesalīdzināmi mazākas, nekā tās, ko saņem Rietumeiropas valstu pensionāri. Būtībā ne uz ko vairāk kā paēst, apģērbties un apmaksāt komunālos pakalpojumus bijušās padomijas pensionārs nevar cerēt. Es neapgalvoju, ka arī Eiropas pensionāram jāsāk pilnībā līdzināties savam „sovjetu” kolēģim, tomēr viņam būtu gan jāsāk izvērtēt un saprast, kādu ļaunumu uzskatīt par mazāku – saņemt nelielāku, bet izdzīvošanai pilnīgi pietiekamu pensiju, vai arī cerēt uz tās pieaugumu, pieaicinot viesstrādniekus, kas agri vai vēlu sāk atņemt darbu un iztiku pamatnācijai savā zemē, nerunājot jau par to, ka viņi indē dzīvi pamattautai, piekopjot pilnībā atšķirīgu, nereti kriminālu dzīvesveidu, un absolūti nerēķinoties ar vietējo iedzīvotāju mentalitāti un tradīcijām.
    Protams, cīņa pret imigrantiem nav un nevar būt nekāda vieglā. Daudzās ES satelītvalstiņās ir tā „sakārtota” likumdošana, ka pat par publisku nepatikas izteikšanu pret imigrantu klātbūtni draud cietumsods (loģiski būtu pilnīgi pretēji – sodīt tos, kas popularizē valsts pārtautošanu uz iebraucēju rēķina), nerunājot jau par to, ka šādam cilvēkam tad nekavējoties uzbruktu mafiozās varturu kliķes rejamo suņu – pasūtījuma uzdevumus pildošo žurnālistu bars. Nav brīnums, ka daudzi garā un miesā vāji ļaudis no tā ļoti baidās un tāpēc klusē pat tādās situācijās, kad vajadzētu kliegt pilnā balsī. Diemžēl arvien mazāk pasaulē kļūst tādu cilvēku, kas savas tautas labā nevilcinoties gatavi ne tikai savu labklājību, bet pat dzīvību ziedot. Tomēr nevar arī teikt, ka tādu ļaužu nebūtu vispār. Pagaidām, paldies Dievam, viņi tomēr vēl pastāv, lai arī nelielā skaitā. Lūk, tādiem visu rasu un tautību cilvēkiem būtu jāapvienojas cīņā pret visas pasaules nelaimi – globalizācijas mēra epidēmiju. Latviešiem būtu jāatbalsta, piemēram, vācu patrioti, vāciešiem – spāņu, spāņiem – franču...utt., u.tjp. Nav jāmēģina būvēt savu laimi uz citu tautu nelaimes rēķina. Tas nozīmē nepunktierēt, kādā veidā varētu iekārtoties darbā ārzemēs, pelnīt sev iztiku, atņemot to šīs zemes pamattautai, bet gan domāt, kā nepieļaut laimes meklētāju ieplūšanu savas nācijas teritorijā, savukārt, darbu un maizi jāpieprasa pašmāju varturiem, ja savādāk nevar, kaut vai „telšu pilsētiņas” būvējot... Tā, kā katrs cilvēks pats iztīra gružus no savas mājas, tā katrai tautai pašai jāatbrīvojas no saviem „gružiem” – imigrantiem. Un, protams, citām tautām ir jāpalīdz viņai šajā cīņā. Tādejādi maz pamazām tiktu atjaunota lietu dabiskā kārtība, ka katra rase un tauta dzīvo savā etniskajā teritorijā, kopj tur savu labklājību un laipni un draudzīgi sadzīvo ar kaimiņzemēm un kaimiņtautām tajās. Lūk, par to tad būtu jācīnās cilvēkam, kurš uzskata sevi par Patriotu! Taču tādā gadījumā mums jānoraida imigrācijas ideja principā kā tāda, nespekulējot ar to, vai no imigrantiem nevar atlēkt arī kas labs. Tas, manuprāt, būtu tikpat kaitīgi un neloģiski, kā spriedelēt, ka alkohols un narkotikas principā ir kaitīgi, tomēr varbūt dažos gadījumos tos lietot arī varētu atļauties...
          Un, visbeidzot, jāliek gan savai, gan visām citām pasaules tautām saprast, ka sociālo labklājību var nest vienīgi nesavtīgs darbs savas Nācijas un Tēvzemes labā – kā no tā saucamo vienkāršo ļaužu, tā no varturu puses – un nevis nelūgtu ciemiņu iepludināšana savas zemes teritorijā, kas izraisa vienīgi postu, nelaimi, pagrimumu visās dzīves jomās, kā arī rasu un nāciju naidu un nesaskaņas.  Ļoti ceru, ka to saprot arī M.Gabrišs un viņa draugi un viltusnacionālās partijeles „Visu Latvijai”!
PAR RASI UN NĀCIJU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
21.11.2010.                                Aivars Gedroics