Atļauj man rakstīt tev vēstules
Tādas garas un garlaicīgas
Kurās es izklāstu savas dzīves krustceles

Atļauj man tev pieglausties
Kā sen neredzētam draugam
Un atklāt, cik ļoti man tevis trūkst

Atļauj man paklusēt
Jo pašlaik man nekā cita nav svarīgāka
Kā vien tava balss, elpa un sirdspuksti

Atļauj man lūkoties tavās acīs
Un ieraudzīt tajās sevi
Tādu mīļu, baltu un pūkainu

Atļauj man būt blakus
Es nesolu atrisināt tavas problēmas
Bet būt tavs balsts pie kura pieturēties, kad ir smagi

Atļauj man aiziet uz balli vienai
Jo tikai dejojot ar citiem, es sapratīšu
Cik ļoti man trūkst tavu stipro roku

Bet nekad, nekad neatļauj
Aizslēgt durvis aiz tevis
Jo es varu arī nemācēt atrast vajadzīgo atslēgu
AR TAVU VĀRDU.