šodien man bija galīgi melna diena.. apkārt vieni cilvēki ar talantu būt kretīnam, bet visiem patikt..  un tad es sapurināju sevi un nosolījos nekad neiespaidoties no cilvēkiem, tiešām nekad! jo pat tavi labākie draugi var izrādīties, ka tādi nav, vai vnk nepieņemt tevi vairs!
Tu esi Tu, Tu esi personība un nekādā ziņā nevar tā pakļauties citiem.
ja tu jūti, ka Tev ir nepieciešamas pārmaiņas, tad aiziet, galvu augšā un nepadosies, tikai tāpēc, ka ir tādi kretīni, jo vienmēr un visur tādi būs.
Tu to dari sev, nevis citiem. lai kā arī būtu, lai cik slikts vai labs tu esi, tev vienmēr ir jāpatur galvā, ka pirmām kārtām vajag iekšējo mieru un gandarījumu, un tikai pēc tam ir laiks domāt par saviem līdzcilvēkiem!
un uzspļaut tiem, kas izvēlas būt riebīgi un nekaunīgi! kaut gan tādi cilvēki vienmēr ir topā, viņu vārds visiem ir mutē (kaut ar mīnusa zīmi), tomēr mēs katrs saņemam atpakaļ dubultā - gan ļaunu, gan sliktu.. mētāties ar vārdiem ir viegli, un tādi cilvēki daudziem būs autoritāte, kas pacietīs to, kā pašus ar dubļiem aplej, lai tikai būtu tādu cilvēku tuvumā.. tādi cilvēki izskatās drosmīgi un nez kādēļ izskatās, ka visur tiem veicas.. kas tas par paradoksu?
mēs nevaram aizliegt putniem lidināties virs mūsu galvām, bet mēs varam tiem neļaut krāmēt mums uz galvas. tā, lūk :)