Tējas ceremonijas kārtība

Pirms ceremonijas visi sanāk vienā istabā. Šeit nelielās krūzēs tiek padots ūdens. Šī etapa mērķis ir kopīga garastāvokļa izveidošana.

Tad ciemiņi caur tējas dārzu iet uz tējas namiņu. Ejot caur dārzu pa bruģiem simbolizē dienas nogurdinājuma. Celiņa beigās ciemiņus satiek saimnieks. Pēc sasveicināšanos, ciemiņi nāk pie akas un ar maza kausa palīdzību notiek „nomazgāšanas rituāls”. Tad ciemiņi nāk uz tējas namiņu. Speciāli zema un šaura ieeja un nepieciešamība paklanīties simbolizē esošo cilvēku līdztiesību — ir jāpaklanās katram, neskatoties uz dižciltības, bagātības un sabiedrības statusa. Ieejot tējas namiņā, apavus ir jāatstāj pie sliekšņa.

Uz momentu, kad ciemiņi jau ir klāt,

Saimnieks tējas namiņā ienāk pēdējais, pie tam nevis uzreiz pēc viesiem, bet mazliet vēlāk, lai dotu viesiem apskatīt tējas namiņa esošus priekšmetus.

Ieejot namiņa, saimnieks paklanās viesiem un aizņem savu vietu — pretī ciemiņiem, pie pavarda. Blakus saimniekam atrodas visi tējas pagatavošanas procesam priekšmeti. Kamēr ūdens sildās katlā, ciemiņiem tiek piedāvāts viegls mielasts, no vienkāršiem, bet sātīgiem ēdieniem. Tas ir domāts nevis piesātināšanai, bet lai noņemtu izsalkuma sajūtu. Japāņi uzskata, ka ēdienam, kas tiek pasniegts pie tējas, pirmkārt jābūt patīkam pēc izskata, un tikai tad — piesātināt cilvēku. Pēc šī mielasta tiek piedāvāti dažādi kārumi.

Tad ciemiņi iznāk ārā, lai mazliet pastaigāties pirms sākt tējas ceremoniju. Pati galvenā ceremonijas daļa ir biezas pulverveida zaļas tējas pagatavošana. Ciemiņi atkal sanāk kopā tējas namiņā, kur saimnieks jau sāk tējas pagatavošanas procesu. Un visi ciemiņi uzmanīgi vēro katru saimnieka kustību, katru skaņu. Tā ir ļoti meditatīva ceremonijas daļa. Kad tēja ir gatava, kausu ar tēju saimnieks padod ciemiņiem. Tradicionāli — pēc vecuma, sākot ar visvecāko un beidzot ar mazāko. Ciemiņš paņem kreisajā rokā zīda lakatu un ar labo roku pieņem tējas kausu, noliek to uz kreisu roku, un, pamānot ar galvu nākamajam ciemiņam, mazliet atdzer no kausa. Tad viņš ar salveti notīra to vietu uz kausa, pie kuras viņš bija pieskāries, un tikai tad dod šo kausu nākamajam. Visi ciemiņi dzer tēju pēc tādas pašas procedūras, un tad tējas kauss atgriežas pie saimnieka.

Dzert tēju no viena trauka simbolizē visu klātesošo vienotību. Tad, kad tējas kauss apies visus ciemiņus, saimnieks atkal padot šo trauku ciemiņiem, tikai jau tukšu, lai ciemiņi varētu novērtēt formu un greznību.

No šī momenta sākās nākamais tējas ceremonijas etaps. Saimnieks pagatavo vieglu tēju, katram atsevišķā krūzītē. Sākās saruna. Šī ceremonijas daļa ir atpūta, šeit nerunā par ikdienišķām lietām.

Kad saruna iet pie beigām, saimnieks atbild uz ciemiņu jautājumiem, un ar atvainošanas atstāj tējas namiņu, parādot ar to, ka ceremonija gandrīz ir beigusies. Saimnieka prombūtnē ciemiņi apskata pavardu, ziedus.

Kamēr visi atstāj tējas namiņu, saimnieks stāv netālu un klusi paklanās katram aizejošam viesim. Kad visi viesi ir aizgājuši, saimnieks atkal ienāk tējas namiņā un apsēžas. Tā viņš pavada mazliet laika, atceras šodienas tējas ceremoniju, satikšanos ar viesiem. Tad saimnieks nes prom traukus un sakārto tējas namiņu. Ir uzskatīts, ka ir ļoti svarīgi atstāt tējas namiņu tādā stāvoklī, kāda tā bija pirms tējas ceremonijas, jo tikai pēdas no tējas ceremonijas paliek tikai cilvēku dvēselēs.

Ceremonijas tradicionālie veidi

Japānā eksistē vesela virkne ar dažādiem tējas ceremonijas veidiem. No tām visām izšķir 6 galvenos:

    * Nakts ceremonija — parasti notiek mēness gaismā. Ciemiņi atnāk ap pusnakts un ceremonija ilgst ne vairāk kā līdz 4 no rīta.
    * Rītausma ceremonija — sākās ap 3-4 no rīta un turpinās līdz 6 no rīta.
    * Rīta ceremonija — parasti notiek, kad ārā ir karsts, un kad rīts ir visvēsākais laiks. Sākās ap 6 no rīta.
    * Pēcpusdienas ceremonija — sākās ar 13, un parasti ēd tikai kūkas.
    * Vakara ceremonija — sākās ap 18.
    * Speciāla ceremonija, kas tiks piemēroti speciālos gadījumos: svētki, draugu tikšanas vai vēl kāds cits notikums.