Ābece.

10. mai 2011. 00:22


1. Kas Es esmu?

Es esmu - tas kurš redz, tas kurš dzird, tas kuram sāp, tas kuram smaržo ziedi, tas kuram dzied putni. Es esmu tas kurš sajūt pieskārienus, kurš sajūt Saules siltumu un Ziemas aukstumu. Es esmu tas, kurš redz māmiņu un tēti, māsiņu un brālīti. Es esmu tas kuram ir acis ar ko redzēt krāsainas bildes, tas kuram ir ausis, lai dzirdētu dažādas skaņas un melodijas. Es esmu tas kuram ir dotas šīs divas rokas un divas kājas un vēl daudz, daudz kas ļoti svarīgs. Man ir arī sirsniņa, kuru es nevaru redzēt, bet tikai sajust. Tāds esmu es.

...vai arī es tāds esmu?

... jā arī Tu tāds esi...
                          (no kāda mana Drauga dienasgrāmatas....)

Atslegas vārdi: mīlestība33916, dzīve37963, attiecības38418

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (18)

Dzēsts profils 12. mai 2011. 17:34

  

Dzēsts profils 12. mai 2011. 08:22

  

Arnolds E. 12. mai 2011. 06:52

... esi tas, ko saskati otrā...

Dzēsts profils 11. mai 2011. 09:41

Esmu teikusi Tev ne vienu reizi vien Vilciņ, ka Tu amigos esi viens no cilvēkiem, kuram ir plaša sirds un kuru šeit daudzi gaida. Ir jauki, ka Tu proti nest cilvēkiem prieku ar savu labestīgo gudrību. , jo sirsnība ir tas, kas palīdz mums visiem pasmaidīt, reizēm arī caur sāpēm. Sirsnība ir kā bumerangs, Tu viņu met kādam, bet viņš atriežas ar dubultu spēku.

Inga I. 10. mai 2011. 21:54

Nē, tas ir tikai SAPNIS........  par to kā varētu būt, bet nebij.......Bet sapņot jau nav aizliegts un  IR VĒRTS.......... Inga

Alise .. 10. mai 2011. 19:25

.Jā, tāda es esmu!!!

Kornelija K. 10. mai 2011. 14:11

.......es esmu tas,ko otrs manī saskata......

Dzēsts profils 10. mai 2011. 10:34

Dzēsts profils 10. mai 2011. 09:32

...mēs visi esam citādāki ,bet neatkārtojami ar saviem mīnusiem un plusiem,bet mums visiem ir plaša sirds,lai mīlētu,mīlētu visu sev apkārt un dāvātu mīlestību.....

Dzēsts profils 10. mai 2011. 08:44

   Bet- tā ir tikai ābece- tātad pats pats sākums visādam izziņas un apziņas procesam. lai turpinājums būtu tikpat jauks  

Dzēsts profils 10. mai 2011. 08:23

t..t..t..t..t..kā ložmetēja dārdi tekstā.

Ārija x. 10. mai 2011. 07:48

Esi jau, esi!
Bet ne jau tas ir galvenais!
Galvenais ir, ka palīdzi arī citiem to neaizmirst - ka mēs esam tādi, sirdī labi un jūtīgi, pat tad, kad to uz ārpusi neparādam...

Dzēsts profils 10. mai 2011. 04:52

Bērni mums ir kā Dieva dāvana un daudzreiz mēs paši aizmirstam ka esam bijuši bērni ,mīlēsim savus bērnus un viņi mīlēs mūs,bez bērniem mēs nēsam ne kas.......     

Kurzemniece E. 10. mai 2011. 00:55

jaukas rindas,bet būtu vēl jaukāk,ja visi pieagušie to atcerētos un neaizmirstu,ka varbūt viens no viņu mazuļa pirmajiem jautājumiem jau bērnudārza vecumā ir-māmiņ,kur mūsu tētis,kāpēc mani izņem vienmēr tu,bet Andrītim ,Pēterītim nāk pakaļ tētis.Atcerēsimies,ka mūsu mazuļi redz ne tikai tauriņus un puķes,bet ,ka mazās sirsniņas reizēm sāp tādēļ.ka tētim ir apnikusi māmiņa,vai māmiņai tētis.Atcerēsimies un padomāsim,jo bērnība mums visiem ir tikai viena.

Dzēsts profils 10. mai 2011. 00:37

1:1-atklāsme.

Dzēsts profils 10. mai 2011. 00:33

Es arī esmu, ārēji varbūt skarba, reizēm bērnišķīgi naiva, ar savu pukstošo un visu jūtošo sirdi un ... vai tādēļ kāds to drīkst atspārdīt?
Domāju, ka ne


Dzēsts profils 10. mai 2011. 00:32

Kas es esmu?-tas laikam ir noskaidrots.Bet!-vai tāds es palikšu?: tas kurš redz, tas kurš dzird, tas kuram sāp...tas,kurš redz un dzird,tas,kurš jūt ar sirsniņu un dvēselīti..?Lūk,kur jautājums!Un jautājums jau izteic atbildi-ja esi ar dvēselīti,tad paliksi ar to un vienmēr zināsi,kas esi!

Dzēsts profils 10. mai 2011. 00:29

Tu tāds esi , Vilciņ ...

Autorizācija

Ienākt