ATBILDE VINCESLAVAM SMOĻAKA KUNGAM
Iepazinos ar Jūsu man veltīto atklāto vēstuli, kas publicēta avīzes „DDD” 27.maija numurā. Tas ir labi, ka atgādinājāt par 1996.gadā notikušo parakstu vākšanas akciju par stingrāka Pilsonības likums pieņemšanu. Es šo notikumu neesmu aizmirsis. Šajā akcijā es pats piedalījos un aicināju aktīvi piedalīties arī citus man zināmos cilvēkus, lai gan, kā Jūs pareizi norādāt, jau toreiz biju sācis vilties partijā „Tēvzemei un Brīvībai”, par kuru es ar diezgan lielu degsmi biju nobalsojis, taču tā, pretēji darbībai agresīvā opozīcijā 5.Saeimā, iesaistījās bārdainā ierāvēja A.Šķēles veidotajā valdībā, kā dēļ tik tiešām sāku to uzskatīt par viltusnacionālu partiju. Domāju, ka šis fakts vēl vairāk nekā zīmoga spiešana pasē ietekmēja latviešu pasivitāti, kuras rezultātā pietrūka pāris desmitu tūkstošu parakstu, lai varētu šo jautājumu izlemt referendumā. Piekrītu, ka veiksmīga referenduma norises gadījumā tiešām okupantiem tādejādi tiktu radīts diskomforts, spiežot vismaz daļu no viņiem pamest Latviju. Atgādināšu, ka nākamais, notikušais referendums 1998.gadā jau bija par to, vai vajag esošo jau tā gana slikto Pilsonības likumu padarīt vēl sliktāku pamatnācijai, un diemžēl, ja ticam saskaitītajām balsīm, tad vairums vēlētāju uzskatīja, ka vajag gan. Tāda ir nesenā vēsture, ko mēs, protams, nedrīkstam aizmirst.
Nevaru gan piekrist Jūsu vilktajām paralēlēm ar pašreizējās pseidopatriotiskās frakcijas „VL-TB/LNNK” organizēto referendumu par apmācības valodu skolās. Negribas īpaši atkārtot to, ko jau paudu savās agrākajās publikācijās par šo tēmu, varu vienīgi uzsvērt vēlreiz – tas diskomforts, kas tiks radīts okupantiem, liekot viņiem mācīties ne savā valodā, būs daudz mazāks, nekā diskomforts, ko izbaudīs latvieši, kuri būs spiesti (jau tagad ir!) uzturēties ikdienā izteikti nelatviskā, nedraudzīgā vidē. Vai tiešām Jūs domājat, ka bērns, kas no pirmās klasītes sēdējis varbūt pat vienā solā ar okupantu atvasi, izaudzis liels, teiks tai: „Brauc mājās!”. Nekā tamlīdzīga, baidos, ka drīzāk viņu starpā var par izveidoties ģimene (ja cilvēki būs dažāda dzimuma), tā palielinot jau tā katastrofāli milzīgo jaukto laulību skaitu. Vai to mēs gribam? Ja nē, tad mums kategoriski jānorobežojas no okupantiem. Ja to neizdarīsim, kamēr mūsu bērni vēl mazi, vēlāk jau būs par vēlu. Un tad varēsim kost pirkstos: „Kas to būtu domājis, ka viņš(a) viņā ieskatīsies!”. Tādēļ Raivīša komandas reforma ir kaitīga, tādēļ es to neatbalstu un ceru, ka vairums latviešu arī neatbalstīs.
Tajā pat avīzes numurā, kur publicēta Jūsu vēstule man, atrodama arī Ventspils Patriotu vēstule R.Dzintaram. Tajā jau faktiski ir pateikts tas, ko gribētu teikt arī es. Ļoti ceru, ka beidzot ieraudzīsiet un sapratīsiet to, ka „Visu Latvijai” nu jau atklāti ir nostājusies noziedzīgās „integrācijas” (genocīda) politikas realizētāju pusē un kategoriski noliedz dekolonizācijas nepieciešamību, kā to 11.05.2011. radio pārraidē „Krustpunktā” paziņoja Raivītis. Ja tā nebūtu, tad viņi organizētu referendumu, piemēram, par to, lai nepilsoņu bērnus mācītu nevis par budžeta, bet par viņu vecāku naudu. Par šādām izmaiņām likumā arī es labprāt parakstītos, bet par „VL” inspirētajām – nekad un nemūžam. Ceru, ka mana atbilde liks Jums vēlreiz visus apsvērt un pārdomāt savu nostāju!
PAR LATVISKU LATVIJU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
02.06.2011.                                Aivars Gedroics