Laime ir vientiesīgs prieks par vienkāršām lietām.
Laime ir uztvert savu darbu kā kalpošanu.
Laime ir mierinošs smaids noskumušajam.
Laime ir svešiniekam atvērta sirds.
Laime ir sadarbība ar citiem cilvēkiem, pieņemot viņus tādus, kādi tie ir, nemēģinot uzspiest savus stereotipus.
Laime ir izjust citu cilvēku laimi kā savējo.
Laime ir saprast, ka draudzība ir daudz vērtīgākā par visu pārējo, daudz vērtīgākā par iespēju panākt savas taisnības uzvaru tad, kad uz spēles netiek likti esamības pamatprincipi.
Laime ir visu notiekošo pieņemt mierīgi un iekšēji brīvi.
Laime ir atrast mīlestību, to vairāk dodot, nekā saņemot no citiem.
Laime ir skaidra sirds, sirds bez ļaunuma un savtīguma.
Laime ir apņēmība būt laimīgam vienmēr,darot un negaidot, lai ārējie apstākļi darītu mūs laimīgus.
Laime ir saglabāt mieru visās dzīves vētrās.
Laime ir dzīvot Mūžībai, nevis tikai tam brīdim, kurā norit cilvēka dzīve.
Laime ir godbijība pret visu dzīvi.
Laime ir uzticība sev, kas pakāpeniski pāraug tādā pat uzticībā visai radībai.
Laime ir pazemīga sirds, brīva no prasībām un tīkojumiem; apjauta, ka itin nekam, ko cilvēks var paveikt nav mūžīgi paliekošas nozīmes.
Laime ir izprast to kas tiek saukts par Dievu!
Laime ir smieties kopā ar citiem, nevis – par citiem.
Laime ir laipnība, uztverot citus kā daļu no savas paša būtības.
Laime ir visu darīt ar prieku.
Laime ir vēlme mācīties, nevis mācīt.
Laime ir spēja ar prieku apjaust savu esību, kamēr citi tiecas pēc varas.
Laime ir saprast, ka cilvēka augstākais pienākums ir – mīlēt.
Laime ir smaidīt ar sirdi un acīm, nevis tikai ar lūpām.
Laime ir palīdzēt citiem, nevis gaidīt palīdzību no citiem.
Laime ir stiprināt otra cilvēka ticību sev un savām augstākajām spējām.
Laime ir saprast sāpes, jo sāpes ved pretī izpratnei un gudrībai.
Laime ir neuzsvērt “es” un “mans”.
Laime ir sirds, kas tiecas visu cilvēci aptvert kā brāļus un māsas.
Laime ir atrast mīlestību, to dodot citiem.
Laime ir mīlestība.

/ Dž. Donalds Valters