Pasaki - kur mēs satikties varam
starp mājām un trolejbusiem
starp divām sapulcēm garām
starp ziņkārīgiem skatieniem cilvēku barā?
Kur es varēšu tevi satikt?
Cauri pilsētai maldos,
un burzmaina pilsēta esmu es pati,
un kaucot sarkanas mašīnas brāžas,
un sapņi pa naktīm tuneļus rok
zem rindās saslietām ēkām,
un šodiena pagātnes kvartālus gāž,
un, ceļot no jauna,
pazūd gadi un spēki...
Kur es varēšu tevi satikt?
Kur tu būsi kopā ar mani kā pļava
siltā jūlija rasā,
lai es tālu un saudzīgi ietu
saullēktā kājām basām...
L.Brīdaka
Atslegas vārdi: dzeja18356, dzīve38617, attiecības38715
Labi , ka neesi Lidija!
Neziņā un akmens mūros.
Basu kāju vēlme,
tik reti uzklausāma...
..esat kopá visumaa...
Tik tiešām! Vai, nu, mazums ir jauku vietu... Bet dzejolis labs.
Būtu vēlme,vietu atrastu.