VAI IR JĒGA ATLAIST SAEIMU ?
Kā zināms, mūsu prezidentiņš Valdītis Zatlerītis īsi pirms savām pilnvaru termiņa beigām pēkšņi ir nolēmis nākt klajā ar ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par pirms nepilna gada ievēlētās 10.Saeimas atlaišanu. Skaidrs, ka viņš to nolēma darīt tikai tādēļ, ka juta – netiks vairs ievēlēts uz otro prezidentūras termiņu, jo Zemnieku Savienība kopā ar opozīciju bija vienojušās atbalstīt citu kandidātu – Andri Bērziņu (kāpēc viņiem nepatika Zatlers, kurš tā centās visiem izdabāt, turklāt bija izteikti kosmopolītisks krievmīlis, pagaidām neņemos spriest; to ar laiku noskaidros vēsture). Nu viņš, līdzīgi kā pirms gadiem 40 kāds topošais mācītājs Laimonis Zvejsalnieks, ko par amorālu uzvedību taisījās izslēgt no garīgā semināra, un kurš, to uzzinājis, pēkšņi paziņoja, ka esot nonācis pie secinājuma, ka Dieva nav, un pats atteicās no savas līdzšinējās pārliecības, par to saņemot nedalītu sajūsmu komunistiska satura (bet citādas toreiz vispār nebija) presē, negaidot nāca pie secinājuma, ka viņa trīs agrākie draugi – Šķēle, Šlesers un Lembergs – esot baigie nelieši, no kuru ietekmes nevarot citādāk atbrīvoties, kā vien atlaižot parlamentu. Tautas vairums, protams, nu ir sajūsmā – vai kāds malacis tu esi, Valdi, beidzot parādīji mugurkaulu…utt., savā politiskajā tuvredzībā nesaprotot, ka Zatlerītis jau tikai atriebās par savu priekšā stāvošo neievēlēšanu, pats vienlaikus nonākot pilnīgā daudz ietekmīgāka un Latviešu tautas nākotnei bīstamāka oligarha – Sorosa – ietekmē. Kas ir Soross, kāds ir viņa politiskās un ekonomiskās darbības mērķis, par ko cīnās viņš un daudzie viņa dibinātie fondi visā pasaulē, esmu jau daudzkārt rakstījis (piemēram, šeit:
Kas šis darbonis ir par cilvēku un politiķi, domāju, ka normāli domājošam Patriotam nav jāskaidro. Vienīgais pozitīvais (nosacīti) solis no viņa puses varētu būt apmēram pēc gada prezidentūras ieņemtā nostāja arī ar krievvalodīgajiem saziņas līdzekļiem runāt latviski. Lai gan tas vēl ir jautājums, kas bija par pamatu šādam lēmumam – fiktīva patriotisma demonstrēšana vai vienkārši vēlme slēpt savu neprasmi veikli izteikties. Kā zināms, Zatlers, pat dzimtajā valodā runājot, nav nekāds izcilais orators, kur nu vēl, ja tas jādara svešvalodā. Nav brīnums, ka viņš nolēma turpmāk runāt vienmēr latviski, lai mazāk būtu jāstostās un gari jāstiepj „ē-ē-ē”, kad īsti nezina, ko teikt. Līdzīgi rīkojās arī viņa priekšgājēja Veročka, kura ļoti gribēja iemācīties runāt krieviski, taču nespēja to izdarīt, jo poliglotes dotības bija viņu pametušas līdz ar jaunības skaistumu. Bet nu labi, ieskaitīsim šo lēmumu Zatleram „plusos”! Diemžēl „mīnusu” viņam bija nesalīdzināmi vairāk! Ko vērta vien ir viņa divkāršā (te viņš savu priekšgājēju ir pat pārspējis!) vizīte Krievijā, kur viņš, protams, ne jau dekolonizācijas jautājumus risināt devās, bet gan kārtējo reizi pazemot mūsu tautas godu un cieņu, kā arī uzspļaut simtiem tūkstošu no varmācīgā Austrumu kaimiņa cietušo upuru piemiņai! Vai kāds var nosaukt kaut niecīgāko ekonomisko (par politiskajiem vispār nerunāsim!) labumu no šīm vizītēm? Nē, protams, tāda nav un nevar būt! Toties viņš ir paspējis parūpēties par okupantu pēctečiem (t.s. dzeguzēniem), kuriem solījies par katru cenu gādāt automātisku pilsonības piešķiršanu jau piedzimšanas brīdī, neapgrūtinot viņu vecākus ar „šausmīgi grūto un pazemojošo” iesnieguma rakstīšanu šajā sakarā. Turklāt, viņš ir arī piekodinājis nekādā ziņā neattiecināt jēdzienu „okupants” pret kādu no Latvijā dzīvojošo ļaužu grupām (vēl tikai vajadzēja likt DP (čekai) nekavējoties arestēt katru, kurš tomēr šādai pavēlei neklausa). Nu, ko tur lai saka, lieliskāku Latvijas „glābēju” un „nacionālo interešu aizstāvi” kā Zatlerītis grūti būtu pašlaik atrast, vai ne? Taču sorosveidīgie saziņas līdzekļi jau nepieminēs manis augstāk norādītos faktus, viņi liks uzsvaru uz „cīņu ar ļaunajiem oligarhiem”. Un gan jau tautai nevēlamais aizmirsīsies un nacionālās problēmas, kā parasti, tā atstās „otrajā plānā”. Tā darīs stulbais vairākums, bet kā rīkoties mums – gudrajam mazākumam?
Man par lielu izbrīnu, šajā referendumā, atšķirībā no visiem iepriekšējiem, nav nepieciešams kvorums, lai to uzskatītu par notikušu. Uzskatu, ka tā ir liela juridiska pretruna, ko Saeimai būtu nekavējoties jānovērš, jo, kur ir loģika – kāpēc referendumam (tai skaitā, arī par Saeimas atlaišanu), ko iniciē pēc tautas lūguma, ir vajadzīgs kvorums, bet tam, ko ierosina prezidents – nav?! Tomēr, ja nu šobrīd pastāv tāda kārtība, tad nekas cits neatliek, kā tai pakļauties un secināt, ka ar referenduma boikotēšanu šinī gadījumā mums neko panākt neizdosies – pietiks balsu arī tad, ja uz to aizies viens pats V.Zatlers un nobalsos „PAR”. Tāpēc esmu nolēmis doties uz referendumu un balsot tajā „PRET” 10.Saeimas atlaišanu. Saprotams, man nav nekādu simpātiju pret šo veidojumu, kuru, starp citu, pats nemaz neesmu vēlējis. Tai pat laikā man nav nekādu ilūziju par to, ka nākamā, 11.Saeima būs par pašreizējo labāka. Vai tajā tiks ievēlēta kaut viena Latviešu tautas Nacionālās intereses patiesi aizstāvoša partija? Es paredzu, ka ne tikai netiks ievēlēta, bet pat nepiedalīsies vēlēšanās – līdzīgi, kā tas notika pagājšgad, kad tādiem cilvēkiem kā man nebija ne kur balotēties (ko es gan darīju 8. un 9.Saeimas vēlēšanās), ne arī par ko balsot. Vismaz šobrīd, kad rakstu šīs rindas, šādas partijas Latvijā nav un nedzird, ka tāda varētu tikt vistuvākajā nākotnē dibināta! Kā vārdā tad mums tērēt vairākus miljonus latu jaunām vēlēšanām? Lai ievēlētu tādu pašu vai pat vēl sliktāku Saeimu? Tiem, kas teiks, ka sliktāka Saeima un valdība vairs nevar būt par esošo, atbildēšu – var gan būt, ja pie varas nonāks „Saskaņas centrs”. Un tas ir ļoti reāli! Par nepieciešamību iekļaut šo veidojumu valdībā runā praktiski visas šobrīd Saeimā esošās partijas, šādu ideju atbalsta Zatlerītis un viņa saimnieks Soross. Vienīgie, kas formāli pret to pagaidām iebilst, ir „VL-TB/LNNK”, taču ļoti iespējams, ka nākotnē viņi savu viedokli mainīs (viņu gļēvulība un uzskatu nenoturība taču ir vispārzināma), un pat, ja nemainīs, viņu nostāja neko būtisku ietekmēt nespēs. Ļoti iespējams arī, ka 11.Saeimā iekļūs PCTVL, ja viņus atbalstīs Osipovs ar Lindermanu, kuri krietni ir cēluši savu reitingu ar parakstu vākšanu par otro valsts valodu (krievu). Nu, tad, latvieti, ja gribi šādu Saeimu Latvijā, dodies uz referendumu un balso „PAR”. Bet, ja negribi, lai jau tā sliktā dzīve mūsu Tēvzemē kļūtu vēl sliktāka, tad ej uz balso „PRET”. Arī tad, ja tu zaudēsi sorosiešu propagandas apstulbināto jefiņu pārspēka priekšā, tu tomēr būsi parādījis, ka ir vēl Latvijā cilvēki, kas spējīgi domāt ar savu galvu un kuri neskrien pakaļ katram „Saulvedim”, ko plaši reklamē nopirktie saziņas līdzekļi!
Nedaudz pārfrāzējot deputāta V.Lāča sacīto no Saeimas tribīnes Valsts prezidenta vēlēšanu dienā, izteikšos šādi: „Mana partija vēl nav dzimusi. Kad tāda būs, stāšos tajā, balsošu par to un arī citus aicināšu to darīt!”. Bet pagaidām, rīkosimies pēc baušļa, kas būtu jāievēro visiem mediķiem „Nekaitē! Nerīkojies tā, lai tavas ārstēšanas rezultātā slimais organisms kļūst vēl slimāks!”. Diemžēl jāsecina, ka attiecībā pret mūsu tautas ārstēšanu dakteris Zatlers šo bausli ir pārkāpis! Nedarīsim tad nu mēs ar to pašu, nekaitēsim savai tautai!
REFERENDUMĀ BALSOSIM PRET 1O.SAEIMAS ATLAIŠANU !
06.07.2011. Aivars Gedroics
Atslegas vārdi: referendums6, saeimas atlaišana0
Tikunta Madonas sleposanas trase darbosies Latviesu sabiedribai.
Brrrr ... cik Tu nejaujs tips ar zemu pašapziņu
Tev savs viedoklis, man- savs, ar šo nesaskanīgs
Ej tālēs zilajās.
Ko- saki- ko?????- tādi referendumi ir devuši????????? Tēlojam, ka kaut ko ietekmējam šajā st.valstī??????
..........................................................................................................
Neietekmējam ne tik, cik melns aiz naga.
atgādini katru dienu