Piekļaujies bērzam un izdzer tā spēku –
Pa lāsei, pa malkam –,
Dzer droši, bērzs neskaudīs,
Vien salapos cerībā zaļā,
Ka zeme tam atkal jaunu dzīvību dos.
Noglāsti putnu un palūdz tam spārnus –
Tos vieglos un stipros –,
Lūdz droši, putns neatteiks,
Jo sapratīs, cik ļoti tev gribas
Mākoni balto cieši pie vaiga sev kļaut.

Uzticies cilvēkam un paņem tā smaidu –
To īsto, ne smīnu –,
Ņem droši, nebaidies, gan jau atdosi,
Tikai varbūt kādā ēnainā brīdī
Tieši tev tas visvairāk būs vajadzīgs.
(G.Kranciņa)