Mēs visi kaut ko gribām - reālu, pusreālu, pilnīgi nereālu. Ja mēs gribētu to, ko varam paši izdarīt, būtu labāk, bet tomēr vairāk gribam, lai citi uzmin un piepilda mūsu vēlēšanās. Vienalga vai šīs vēlēšanās ir reālas vai nereālas - tikpat kā jūnija zemenes janvārī....
Tas labi, ja uzmin un piepilda, vai ne? Bet vai vajadzētu kategoriski gribēt, lai mūsu vēlmes ir piepildītas tagad un tūlīt?
Atslegas vārdi: Dzīve38617, attiecības38714, vēlēšanās.2, attieksme3443
Nu ļoti jau gribas,lai viss piepildās,bet..tiešām pierādījies,ka nemaz mums pašiem vienm';er nevajag to,ko mēs ļoti gribam,jo var izrādīties,ka tas patiesībā nemaz mums nebija vajadzīgs,bet tieši otrādi..diemžēl.
labak to kas veseligs un dabigi audzets, velmes ziema ir fantastiskas.
Katrai vēlmei ir savs piepildīšanās laiks...bet gribēt jau var daudz ko..
Viss ar mēru un veselo saprātu.Lai kā gribētos,lai tulpes uzzied februārī un tās kopjam,bet aprīlī tās pašas uzzied dabiski un ir ļoti skaistas un košas.Tāpat ir arī ar mūsu vēlmēm.
Stikla zemenes - mākslīgā sniegā un plastmasas eglīte.
Pasaku ,ja ko ljoti veelos un ja grib mani palutinaat,un otraadi! Lai gan reti,bet veel jo patiikamaak!
Citreiz pietiek ar vēlēšanos, jo domas pie tās neapstājas, bet iet savu ceļu ! Reizēm tas ir pat labāk ! Domu ceļš bieži ir gaišāks nekā reālais piepildījums !
Piepildīt vēlēšanās pēc kāda pieprasījuma ir muļķīgi.
Labāk jau zemenes putkrējumā!!!
Janvāris mandarīnu laiks , zemenes ir bez garšas , arī Tev neiesaku , nepatīk nekas mākslīgs .