Es gāju pie Tevis...
12. jan 2012. 21:59
Caur tumsai un rīta purpuram es gāju pie tevis, ar cerību plaukstā.
Tik tādu trauslu un mazu,tik tikko pamanāmu, patiesībā - tik nojaušamu. Es gāju
caur neticības tumsu, kas smacēja , caur šaubām un bailēm, kas lika atpakaļ iet.
Bet mazā cerību zvaigznīte plaukstā, sildīja sirdi un neļāva man apstāties. Izkusa ledi un sniegi, tik sabira sarma man matos....
Es gāju pie tevis... Vai gaidīji mani no ceļa šī tālā?
Atslegas vārdi: Dzīve38617, attiecības38715, satikšanās.0
Komentāri (5)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
13. jan 2012. 08:52Tā ir katra paša izvēle- iet, neiet, cerēt, būt reālam, ... cik ilgi visu to staigāšanu piekopt, vai otrādi- neiet nemaz.. Otram tur ir maz darīšanas, tāpat- nu nevajag otram uzkraut to atbildibu par savām izdarībam- sak, es tā skrēju , gāju, ticēju , cerēju, a vai tu sēdēji un gaidīji manu atnākšanu.. ? Ak negaidīji, nu tad esi nepateicīgais cūkcepure..
Gāji un atnāci tādēļ, ka pats tā biji izlēmis- gribu tā darīt.Nu tad tagad ir jāskatās uzmanīgi visapkārt- kas notiek..varbūt visi priecajas par sito štelli, bet varbūt- ir ātri vien jāsavāc savas parpaliņas un skriesiem jāskrien atpakaļ no kurienes nācis.Visādi var būt.
Ziedonis S. 13. jan 2012. 06:22Vēl viena bezvēsts pazudusī...
Kurzemniece E. 13. jan 2012. 00:22Pārāk ilgi gāji mans Per Gint.Vai tad Anitra vairs Tevi nesaista?
Vineta K. 12. jan 2012. 22:52Tas ir rettorisks jautajums.Udeni ir sen aiztecejusi,taka pastav iespeja-kas bija,izbija..............
Dzintars L. 12. jan 2012. 22:06un piekusu!