Smiekli mēdz būt visādi, sirsnīgi, aizraujosi, ļauni un aizvainojoši, sardoniski un ironiski. Ir tādi smiekli, kurus dzirdot mati sāk kustēties. Vai tie ir paši ļaunākie smiekli? Nē... Visļaunākie smiekli ir tie, ko tu nedzirdi, neredzi, bet nojaut, ar kādu vārdā nenosauktu maņu.
Cilvēks jau tevi neizsmej, nenonievā, neko tādu nedara...ir pat izpalīdzīgs un jauks un sirsnīgs, bet tu sajūti, ka tas viss ir no plastmasas, neīsts. Viņa neredzamie, nedzirdamie smiekli pavada tevi ik uz soļa, tu baidies sajukt prātā, jo nevienam nevari teikt - šis cilvēks mani izsmej, smejās par mani. To neuztvers nopietni, jo ko tādu par šo cilvēku vēl neviens nebūs sacījis.
Tādi cilvēki ir, un ne viens vien, kam divas dabas un pat divas dzīves ir.
Atslegas vārdi: Dzīve38617, attiecības38715, attieksme3443, smiekli.2
Ta medz rikoties energetiskie vampiri-viniem vajag tavu uztraukumu,nedrosibu ,bailes-ar to barojas.Lidzeklis-dross skats acis pie sevis domajot ,es zinu ,ko tu dari ,.To cilveku nenob aidisi,bet sevi pasargasi gan.
neņem aubē, dažs smejas pats nezinot par ko.
Varbūt tā ir mānija - ja liekās , bet pierādījumu trūkst
Mums,nav viegli,mes varam izvairities.Bet,viniem ir daudz grutak,jo nav viegli apvienot sevi divus cilvekus.Ir,kuri saprot,bet ir tie kuriem ir vienalga.-----Tatad,mes varam,un mums ir vieglak,nenemt vinus galva,un izvairities,un nebus problemu.
Lai kāds mēs kurš esam...... tādu ļaunu, bezemocionālu būtni nav gadījies sastapt un man prieks par to
Ja es nevēlos smaidīt.... es nesmaidu vispār, bet ja kāds mīļi palūdz, tad spēju dāvāt dabisko smaidu, nevis no plastmasa
ir smiekli caur asarām,visdzilako sāpju brīdī uzpucējos un savējos cienāju ar trifelēm.Neviensneko neprasīja,neviens neko nesaprata......
..neliekos ne zinis...,bet ja akkurāt būs pārāk uzbāzīgs,nopelnīs pēc tāmes....
Bet tā smiešana ar/bez smiekliem, falšā attieksme jau nav mana problēma, bet gan tā, kurš šitā dara. Cilvēks tātad nav par sevi nedz pārliecināts , nedz viņš ir sakaņā ar sevi- ja jau jāizsmej cits. Personīgi man arī tādi ir satikusies pa dzīvi, bet- kādēļ nepateikt to, ko domāju- teicu... no sākuma bija liegšanās un pretreakcija- tev skauž, tev nav ko citu teikt, bet kad sākām pamazām runāties - kas pa kam.. domas mainījās . .
..padomā- kāpēc viņš tā dara?....tātad, jāmaina pašvērtējums par sevi!!!...jo ārējais atspoguļo iekšējo...
Pazīstu tādu situāciju.
Ieteikums : stāvēt pāri tam ( darbs ar sevi !!!) , ignorēt, neielaist nedrošību sevī ...!
Tikai iekšēji brīvs cilvēks var radīt diskomfortu pāridarītājā ( nav svarīgi , cik lielu ļaunumu viņš dara vai grib darīt ) Tu esi brīvs, stiprs - stiprāks par pretinieku !
ar tādiem cilvēkiem nevajag draudzēties,pazīties,ja nu tas ir priekšnieks-ievērot pieklājību,izpildīt uzdoto,bet neielaisties runās,izstrādāt savu attieksmes modeli
Ja dzirdi demonu smejamies par sevi nebīsties ,viņam sava pasaule un ieskatīties tavā var tikai pavisam neilgu laiku, un izdarīt arī neko nevar, tikai vairāk neuztraucies .