Es dzīvē piekususi!
Vai būs vēl turp man atgriešanas lemta?
No kurienes es bēdās aizgājusi?

Es nezinu , vai piepildīsies alkas,
Kas manās krūtīs virmo
Un atmiņas uz pagājušo raida.
Mans atbalsts vienīgais, kas mīlas valgos
Man sirdi sēji pirmais,
No tevis vien nu atbildi es gaidu,
Ko citam prasīt baidos:
Teic, mīļais  mans, ka cerība nav ņemta
Un miers tiks dvēselei, kas maldījusies.

Par liesmu stāstīt, mīlas prieks ko dedzis,
Es vārdu neatrastu.
Man vietas nav ne dienu, ne nakti vēlu,
Jo mana dzirde, katra maņa, redze
Ar spēku neparastu
Liek vīties arvien ļaunām uguns mēlēm,
Kas apņem vienā kvēlē.
Tik tev pār manu mieru vara lemta -
Tad atdod spēkus, ko es zaudējusi.