Melanholiska elēģija....pārdomām.
10. feb 2012. 14:26
"Kā caur pelniem..."
Varēja būt, bet nebij’
Ne skūpstu, ne mēnesnīcas ...
Tomēr dvēselē slepu
Mani tu nesi līdzi.
Izrādās – tevī es tomēr
Dzīvoju visus šos gadus,
Līdzās visapslēptākām domām –
Visu šos garos gadus.
Vai no Dieva vai Velna,
Vai uz ļaunu vai labu –
Atceries kā caur pelniem,
Ko mēs reiz runājām abi.
Šodien zem sniega debess
Tu man atkal to saki...
Varēja būt, bet nebij’.
Pārslas krīt lēni un smagi.
Pārslas krīt lēni un smagi.
Drīz man būs jāiet projām:
Tu bez manis
Es bez tevis
Mūžu nodzīvojām."
/ Ā. Elksne/
Atslegas vārdi: dzīve38617, attiecības38715, pārdomas.1
Komentāri (12)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Vasilijs P. 13. feb 2012. 11:39Domaju-pat NASA bus apmierinata.
Kurzemniece E. 11. feb 2012. 00:16Gadas arī tā.
Benita L. 10. feb 2012. 18:43Sentimentāli.
Vilnis S. 10. feb 2012. 17:51Kā labāk, kas to zin.
Anna N. 10. feb 2012. 17:01Vienkārši , šodien , dažas rindas no šīs dzejas visu dienu maisās pa galvu... ir drusku elēģisks noskaņojums.
Valdis V. 10. feb 2012. 15:39kas nočiepa manu tiltiņu, jopiķ ja jau ciet, tad ciet - raudi un gaudo, bet tiltiņam liec mieru
Alise .. 10. feb 2012. 15:25
Vineta K. 10. feb 2012. 15:22Ja,ta ir taisniba,bet rukta.Mana pazinu loka ta adgadijas,un tas bija loti smagi.Bet,diemzel,ta tas ari palika,jo bija jau par velu.
Dzēsts profils
10. feb 2012. 14:46Tā gadās ..., kāds reiz teica ..., un teiks vēl daudzi - pēc mums ...
Evita A. 10. feb 2012. 14:35Atmiņas paliek , tas labāk , kā tukšums ...
Jana V. 10. feb 2012. 14:34Tātad nebija lemts ...
Dzēsts profils
10. feb 2012. 14:27Skumji,bet ko lai dara.