Viņa zina,kur jāiet.
Viņa to ne grib,ne negrib.Viņa vienkārši dodas tur,kur jūt,ka ir viņas vieta.Izpildīt savu misiju,lai atgrieztos jau mazliet pieaugušāka...
Un tad viņa ir klāt.Viņa jūt,ko domā tie,pie kuriem viņa ir.Jūt līdzi.Baidās.Priecājās.Pieslēdzas visam,kas ap viņu...
Viņa ir divās pasaulēs.Tajā,no kuras atnāca,un tajā,kurā ienāca.
Viņai ir jaunas mājas.Un labas attiecības ar vecajām mājām.
Tikai bijusī pasaule izbālē...Iet laiks,un bālē...Viņa negrib to pazaudēt,bet neko nevar darīt.
Arvien vairāk viņu pārņem pasaule,uz kuru pati gāja.
Bet vilks atpakaļ.Meklēs ceļu.Reiz vienalga būs jāatgriežas
Atslegas vārdi: attiecības.Doma.Jūtas.Pārdomas0
Domāju,ka dvēselei materiālais un miesiskais ir nesvarīgs.Tāpēc dvēsele neizvēlas valsti,bet izvēlas vecākus,kuriem darīt prieku
Dvēsele - mūžība...
Miesai tā ir - loterejas biļete....piedzimsti, ne mums izvēlētā valstī, un vecāki būs jāiepazīst...jādzīvo ar to....
Mēs esam dvēsele , kurai ir miesiskais apvalks ..., sava veida skafandrs , kurā viņa uzturas , kamēr ir komandējumā uz planētas Zeme .
Paldies Jūs arī par to prātuļojat?
Patiesi un skaisti pateikts ...
Tā ir katram , bet cik maz par to zinām .
"Arvien vairāk viņu pārņem pasaule,uz kuru pati gāja.
Bet vilks atpakaļ.Meklēs ceļu.Reiz vienalga būs jāatgriežas' saglabāšu sev šo citātu.
Skaista doma
...Dvēsele,kuras dēļ mums ir kas daudz vairāk par instinktiem
Piekrītu !
Dvēseles ceļi mums ir nezināmi - tos varam tikai nojaust ! Tieši šīs ( dvēseles !!!) lietas dēļ arī mums pašiem vajadzētu justies daudz vērtīgākiem un nozīmīgākiem , jo mūsos mīt Dvēsele - saikne starp Debesīm un Zemi !