Nevis Kurts Vonnegūts,bet Kollijs Lesija  
Mīlēt tagad ,nevis kaut kad vēlāk...Zini,vai nu mīl,vai nemīl.Tas pēc pavēles nenotiks.
Ir tāds apburts riņķis:vecāki aizņemti ar savām un bērnu izbarošanas problēmām un māca bērniem to pašu-jāskrien,jādara.Bet dziļāk nerok.Un pamatā tādi paši izaug bērni,kuriem arī ir bērni.Kādam pēkšņi,kaut kādā brīdī,uznāk apskaidrība,sāk domāt par kaut ko dziļāk nekā materiālas lietas.
Un nedomāju,ka kāds kādam kaut ko cenšas pierādīt.Kāpēc gan kādam kaut ko pierādīt,ja katrs vairāk vai mazāk cīnās pats par sevi?Kas viņam daļas par citiem?
Ja pieņem,ka viss,kas uz zemes ,ir skaists,jo ir Dieva radīts,tad rodas kautkāda mīlestība uz visu,kas ir.Jā,jā,ieskaitot uz alkoholu,narkotikām un uz seksu.
Tikai nevajag pārspīlēt ne ar ko.Visu,bet mēreni.
Tā tāda atbildīte Kirilenai

Mūžigā tēma - attiecības, kura nekad nebeigsies. Vai vispār cilvēki dzird cits citu, domāju, ka nemaz neklausās savos līdzcilvēkos. Cilvēks ir apsēsts ar visādām kaislībām - dzeršanu, neuzticību, skaudību, atriebību, varaskāri, alkatību utt..... Tās arī katram no mums škiet tās svarīgākās, kuras tūlīt pat jāpierāda tuviniekiem. Un Mīlestība, tā ir kaut kur otrā plānā, tā var pagaidīt, gan jau pēc tam, kad būs apmierinātas tās melnās sajūtas. Un tā cilvēki dzīvo, un pārmet viens otram paši nezin ko, un tā paiet dzīve, cieš bērni, bojājas ikdiena. Kurts Vonnegūts ir brīnišķīgi rakstījis: Tu nevari dzīvot citu dzīvi, kā vien to , kuru tu sabojā un tu nevari sabojāt citu dzīvi, kā vien to kuru tu dzīvo. Iekalausīsimies un mīlēsim cits citu  Kirilena

Jā,parunāties vajadzēja

Svilpi, paldies par šodienas tematu un sarunām Ieklausīties un sadzirdēt vienam otru ir sarežģīts process, bet, izejot caur to, pieņemt un mīlēt ir visjaukākais stiprai ģimenei.

nu jā,ideāli...
Bet fragmentā ir tieši par to,ka sieviete mēdz vnk runāt,bet vīrietim tajos momentos tas jāprot pārlaist kā silts lietutiņš.Reizēm jāsaprot,ka sieviete ir pirmkārt nevis homo sapiens,bet tomēr sieviete ar savu emocionalitāti...Nu labi,ja kas,arī vīrieši reizēm paliek ņerkšķīgi,un tad tai pacietīgajai ir jābūt sievietei.Kāpēc ne?ja pāris tā var,tad jau viss ok.
Ideāli-tie jau tie paši stereotipiņi vien ir.Vīrietim jābūt tādam,sievietei-tādai.Un,ja kas neatbilst šablonam,tad ir traģēdija.
Bet mēs katrs esam tik sarežģītas būtnes!
Ne velti īsts ārsts vienādām kaitēm mēdz pielietot dažādas metodes.
Ineta,es arī pārdomās

Cilvēki ir lieli īpatņi. No vienas puses viņi tiecas viens pēc otra, bet no otras puses ir tik lieli egoisti, ka nespēj savu uzmanību veltīt otram. Un pēc tam dusmojas uz otru, ka tas neatbilst viņa paša ilūziju tēlam. Brīžiem ir tik apgrūtinoši un sarežģīti izzināt otru vai mums vienk. slinkums to darīt? Varbūt tad nevajadzētu vainot otru visos pasaulēs grēkos, ja paši neesam spējuši iegūt visas ziņas par otru cilvēku un paši piefantazējuši trūkstošo informāciju.... ? Negaidu atbildes, vienk. manas pārdomas.

Tā saucamā prātīgā sieviete nemeklēs,kur iekost,Kārli.Kodīs kaut vai bruņā.Izbliezīs pulveri un atvainosies.

Kū Profil ,vīrieši jau nu vai nu nerunā,vai tomēr tieši pasaka,kas un kā.Viņi negaida,kad sieva uzminēs viņa slēptās vēlmes
Guna,es tieši par to.Džo ir paveicies,jo viņam ir,kas pasaka,kā tās lietas stāv.
Un par tiem,kuriem tā paveicies nav.
Aizķērās,jo pašam nācies daudz domāt par to,kāpēc sabrūk daudz kas,kas itkā bija drošs un pamatīgs.Un vietā gadās uzbūvēt kautko šķirbainu

Viens no saturīgākajiem blogu ierakstiem ar tam sekojošo diskusiju,kuru
esmu lasījis šeit amigos.lv.!   
Paldies arī meitenēm par atklātību un savu domu atklāšanu,jo šis ir
viens no jautājumiem,kur domstarpības ģimenē rodas tieši tāpēc,ka
mēs neizrunājamies un neuzklausām viens otru!

Vīrieši emocionāli tik ļoti apbruņojušies, ka to , ko vīrietis jūt nabaga sievietei nav lemts uzzināt...sieviete plosās mazdārziņā .ķēķī..bodes izķemmēšanā, bet " puiši" piesēduši piesaulītē un krāmē sev apkārt bruņas ar domu pieciest trako sievišķi...vai tā bija jāsaprot?

Varu būt bruņurupucs,
tomēr sieviete sameklēs vietu,
kur iekost,
kaut pati pēc 5 min nožēlos
Džo, mēs esam no Marsa

Džo un viņa mammai ļoti paveicies ar tādu tēvu un vīru , kurš tik labi izprot sievietes pasauli , novērtē viņas veikumu ģimenē... ,  
savam dēlam māca kurš mūžseno dzīves gudrību -> mājās vnm būs saulains laiks , ja mājas pavarda sargātāja kā saulīte būs - smaidīs un mājniekus sildīs .

Bērnam vajadzīgi abi vecāki - katrs pie savas rokas ..., katrs savu dzīvesziņu savam mīlestības auglim -> <- dodošs !  
Gadās , vecāki pašķiras ..., taču tām rokām /abu vecāku !/ bērnam vnm jābūt sasniedzamām !

Bāriņtiesa nav noteicējs par saskarsmes tiesību izmantošanu, viņi var veikt izpēti un rekomendēt, kā labāk bērniem, bet lemj rajon(pilsētas) tiesa, ar piebildi- ja kāds no vecākiem iesniedz prasību.

Es saprotu, ka visi nav vienādi. Par bāriņtiesu;- nevajaga aizmirst, kur mēs dzīvojam.

Tēva loma NAV mazāka.
Tā vnk ir pieņemts,ka mamma ir galvenā.Manā bāriņtiesas piemērā bija par to,ka tēvu vispār neuzklausīja.Ko darīt tādā gadījumā?Berni vairs neko no tēta negrib,mājas pieaugušie arī ir pret,bāriņtiesa neko negrib darīt?Kādi varianti?
Tā pēckara paaudze-protams,ka ne visi.Tomēr daudz vairāk nekā tad,ja tā kara nebūtu bijis.
Savas domas un sava uztvere veidojas,neapšaubāmi.Bet startu tomēr iedod tuvinieki(nav jābūt obligāti mammai vai citiem radiniekiem.Sabiedrībai,kas ir apkārt.)Nu,tad pēc tam paša pieredze lauž to,kas bērnībā iesakņojies salīdzinoši tukšā vietā.
Aleks,tas labi,ka vecāki Tevi neietekmēja.Kā mana viena paziņa teica par sevi''es netrauceju saviem bērniem augt''

Aleks, es Tev piekrītu. Cilvēks aug pats ar savām domām, savu pasaules uztveri.

Par ''lupatām''. Sieviete, kura bērnus audzina viena, reti ir tik bagāta, lai izlutinātu savus bērnus. Tur līdz nāk nabadzība, to arī bērni saprot. Cik LV ir tēvi uzturlīdzekļu nemaksātāji? Ļoti daudz. Ko bērnam domāt par tādu tēvu?
Pēckara gadi. Vīrieši bija maz, krituši karā. Bērni auga ar māti, nabadzībā. Vai tādēļ jaunā vīriešu paaudze bija tikai lupatas?
Ļoti bieži aizmirstam pajautāt savam bērnam, ko viņš pats domā. Bērnu nemaz tik viegli nevar ietekmēt, labi zinām, ka bērni vecākus ne vienmēr klausa.

A man ir tik forši   neaudzinātam būt   mamma ar tēti strādāja un pa izejamajām dienām vajadzēja ,kā ciema muzikantiem,mūšdien kaučkur izklaidēt tautu ....tā ka Paldies dieviņam par to jo ja nu viņi būtu sadomājuši mani audzināt–es būtu sen jau nosists     Tā ka es biju nodots pašaudzināšanai un ja arī kāds mani mēģināja pēčāk audzināt....skolā vai dzīvē,tad dabūja kārtīgi trūkties un savu nodarbi fiksi vien meta pie malas.....negribēja cietumā  tikt ....