"Es būšu atklāts: lemts mums katram būt par sevi,
Kaut arī nedalīts ir mīlas krāšņums viss,
Un tas, kas manī slikts, tad neaptraipīs tevi, -
Pār tevi neļaušu pat vieglai ēnai krist.
Ir mīlestībā mums kāds kopā saistošs sākums,
Bet dienu ritumā kaut kāda salta spīts;
Tā mani neatstumj, kad es pie tevis nāku,
Un tomēr asi rūgts kļūst vakars, lietains - rīts.
Vai taisnība vien tev, es - allaž neizlēmīgs?
Ja tā, vai netop tavs mans kauns, kaut nožēlots?
Ikbrīd vai drīkstu es no tevis lūgties zemīgs,
Lai mirdzumu man sniedz tavs vārds un viņa gods"
Bet tā tu nedari; es mīlu tevi,
Un tu man piederi ar to, kas neviļ." /V. Šekspīrs/ Soneti/

Rindas , kas radītas tik  sen, tomēr ir tik laikmetīgas
P.S. Džuljetām šodien vārda diena....