Visi zina, ka vīriešu un sieviešu pasaules uztvere ir stipri atšķirīga. Visi zina, bet vai visi to saprot?
Visi tādi zinoši, bet vīrieši gaida, ka sievietes rīkosies kā viņi, jutīs to, ko jūt vīrieši, visu sapratīs tieši tā , kā to saprot vīrieši..... Bet tas nekad tā nebūs. Sievietes jūtas nekad nebūs pat attāli identiskas vīrieša jūtām un sajūtām. Līdz ar to vīrietis jūtās pievilts, gaidītais nav attaisnojies, vīrietis jūtās "piekāsts", un tad pār sieviešu galvām veļas aizvainojuma pilni apzīmējumi - mantkārīgas, stulbas, visas vienādas, visām tik  to vien vajag, ko no sievietes vispār var sagaidīt utt.
Un tieši tādas pašas domas grozās sieviešu galvās, ir cerība, ka vīrietis domās tieši tāpat, darīs tāpat, izjutīs to pašu....., bet nekā. Un ko sievietes - to pašu - visi vīrieši ir ķēmi, viņiem prātā tikai viens, viņi domā tik par sevi utt.
Un kas no tā visa sanāk? Bardaks, latviski sakot. Vīrietis cieš no tā, ka galīgi nesaprot sievieti un viņas rīcības motīvus, bet rīkojas tā - it kā viņam būtu viss skaidrs, no A-Z.  Sieviete skaidri zin, ka vīrietis viņu nesaprot, bet pati domā, ka pārzin vīrieša psiholoģiju kā 2x2, kas gan ne vienmēr ir 4.
Iedomājies divus, kas runā katrs savā valodā un katrs saprot kaut ko citu. Traģiska ir  vidusmēra sievietes dzelžainā pārliecība, ka vīrietim ir jāuzmin viņas vēlmes un , ja viņš to nevar, tātad nemīl un viņu nesaprot, maita tāds. Sievietes, bieži, īsti pašas nezinādamas, ko grib, dod vīrietim visādus aizplīvurotus mājienus, izdara  trikus un nelielus uzbrukumus, un viņš nesaprot un nesaprot.... Un tad sieviete domā - ir gan biezādains nesapraša, kā gan var nepamanīt acīmredzamas lietas!  Kā gan viņš var ko no sievietes saprast, ja tā jau no dabas ir viens vienīgs zemteksts, pusmājiens, nenoteiktība? Un vēl neviltotais pārsteigums, kad vīrietis beidzot neiztur un pajautā : " Vai tu pati maz zini ko gribi? Ja zini, esi tik sasodīti mīļa, un pasaki arī man. Un saproti vienreiz, nu nevaru es neko uzminēt! Nevaru!"
Kad sieviete runā, vīrietim nav jāklausās uz viņas vārdiem tik ļoti uzmanīgi, kā jāvēro viņas mīmika, jāuztver intonācija utt. Sieviete bieži sevi nomoka ar domām, ko gan vīrietis gribēja teikt ar tiem dažiem vārdiem, ar kādu zemtekstu tas ir pateikts - nu ne ar kādu, tie daži vārdi nozīmē tieši to, ko nozīmē un ne vairāk. Apaudzēt vīrieša izteiktos dažus vārdus ar vismaz desmit versijām ir sievietes dabā, tāpat kā apvainoties - kā viņš drīkstēja ko tādu padomāt, ko viņš sievietesprāt ir padomājis izsakot šos dažus vārdus. Un tad ir kā anekdotē - Pati strīdās, pati apvainojas , pati raud....
Par ko ir stāsts? - Par sarunāšanos, par dzirdēšanu, par sadzirdēšanu un  saprašanu. Par saprašanos, kas balstās uz sarunāšanos, nevis uz pārliecību, ka otrs jau tāpat domā, kā tu un nav tur ko daudz runāt.