Palasīju, Annas - Marijas, vai kā viņu tur blogu un komentus.
Vienmēr, kad kāds iet pret sabiedrības normām, atrodas brēcēji - Ka tā var!?   Un vismaz 2/3 no tiem pie sevis domā - kaut es tā varētu, kaut es varētu tā uzdrīkstēties. Un tad dusmas par savu nevarēšanu un bailīgumu uzsit asinis, un piedod klāt vēl decibelus.
Vai nav vienalga, kurš ar kuru un kāpēc?