Vien smeldze paliks.....

5. mai 2012. 19:21

Lūpās sastindzis smaids, ledains sasalums acīs,
Aizvainota sirds, vairs pati nezin', ko sacīs,
Vai vispār kādreiz sacīs, vai tikai klusēs,
Vien domās, klusus vārdus teiks?

Dzelžaina apņēmība sakniebtās lūpās,
Nekad vairs, nekad vairs neļaut sirdij sāpēt,
Kaut sāp tāpat - un sirds to zina...
Ak vai, cik grūti sevi apmānīt, pret savu sāpi iet.

Nevienam pašam nelikt manīt - cik ļoti sāp,
Tas pāries, reiz noteikti pāries,
Vien smeldze paliks un rūgtas mieles...
No tā kas bija, varēja būt, bet nebūs nekad...

Smaids sastingst lūpās - vairs nesmaida tās,
Acu skatienā ledus - nu raud tās tikai uz iekšu,
Vien sevi neapmānīt, cik ļoti sirds vēl sāp,
Tik ļoti sāp, ka sāpei pārejot, vēl smeldze ilgi paliks.
/Egils Dambis/

Atslegas vārdi: mīlestība33916

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (4)

Pārsla P. 7. mai 2012. 09:43

Ar svešiem vardiem savas emocijas neuzzīmēsi.

Vinnija P. 6. mai 2012. 18:58

  Dambim vēl ir daaaaauuuudz dzejas -  175 blogiem pietiks

Vineta K. 5. mai 2012. 20:43

        

Dzēsts profils 5. mai 2012. 19:29

Kad jūta m vīlušies,ja mūsu vēlmes nav piepildījušās,skumjas ir pareizā reakcija,jo šo jūtu attīrošā enerģija atbrīvo mūsos citas emocijas.Un,kad tu iemācīsies izrādīt savas skumjas,tu atklāsi,ka pēc tām noteikti atnāk prieks.Izvairīdamās no ciešanām,tu spēsi sajust tikai mazu prieciņu,uztverot dzīvi tikai virspusēji,bet zem šķietamās miera sajūtas slēpsies nomākts garastāvoklis.

Autorizācija

Ienākt