Aizej no sapņiem, manis, un sirds,
Nemoki vairs - es šodien dzeru,
Atvadas svinu - Tavas un manas,
Kaut asaras birst un sāp mana sirds.

Aizejot aizej - neatstāj pēdas,
Sapņos, sirdī, dzīves rituma brīdī,
Ilgi vēl sāpēs, vējš iznēsās smiltis,
Sarkanvīnā migla no atmiņām klīdīs.

Kā asinis sarkanvīns līst pāri glāzei,
Atvadas svinu, kaut sāp mana sirds,
Tukši paliks sapņi, ilgi vēl sūrstēs,
Pēdas, kuras sirdī nezudīs nekad.
/Egils Dambis