Laiks ir mūžīgs, laiks ir kustībā, laiks nav apturams....
Mans laiks pieder man, un es to varu tērēt tikpat labi lietderīgi, cik nelietderīgi, jo tas ir mans laiks. Tikai sev es drīkstu žēloties par nelietderīgi izniekoto laiku.
Toties ar citu cilvēku laiku es nedrīkstu šķiesties... man tas nepieder.
Un citi cilvēki nedrīkst tā nelietderīgi tērēt manu laiku, jo tas ir mans laiks, ne viņu.
Grūti gan izvērtēt, cik laiks ir iztērets lietderīgi, cik nelietderīgi, jo katram ir savi, subjektīvie kritēriji.
Atslegas vārdi: Dzīve38617, attiecības38715, attieksme3443, laiks.0
Vai kāds ir mēģinājis uzzīmēt laiku? Nezinu. Es mēģināju iztēloties, kāds izskatās laiks.
Iedomājieties lauku, līdzenu, ierobežotu, bet tomēr bez robežām. Tas ir laika darbības lauks, kuram gan ir robežas, gan nav. Laiks plūst no labās puses uz kreiso. Nezinu, vai tas tā ir, bet es savā iztēlē (vīzijā) to tā redzu. No tas vietas, kur es stāvu laika lauka malā, stiepjas tāds kā milzīgs asmens taisni pāri laukam līdz otrai malai, kuru it kā varu redzēt, bet tomēr nevaru saskatīt. Un tad man kļūst saprotams, kāpēc šis lauks ir gan ierobežots, gan neierobežots. Laika lauks ir neierobežots, bet ierobežots ir mans redzes lauks, ko es ar savām acīm varu ieraudzīt. Es redzu kādu daļu no šī asmens pa labi, kādu daļu pa kreisi, bet to, no kurienes šis laiks nāk un uz kurieni tas aizplūst, es nespēju saskatīt. Un tā šis laika plūdums ir nepārtraukts. Tas plūst no labās puses, no nākotnes puses. Nākotne ir labajā pusē. No turienes viņš nāk, viss ietīts balti pelēcīgā miglā, neko nevar saredzēt un saprast, kāds izskatās šis nākotnes laiks. Kaut ko varu tikai nepilnīgi nojaust. Pēc tam laika plūsma pārveļas pāri tagadnes asmenim un kļūst par pagātnes upi, kas aiziet tālāk aizmirstībā un nebūtībā, aiziet prom no mana redzesloka. Pie tagadnes asmens migla no laika upes pazūd, un nu es redzu laiku skaidri, kāds tas ir bijis. Redzu rūsganpelēcīgas lielas plūsmas, apsvilinātas karos un nemieros, postos, nelaimēs un bēdās, redzu melnas, tumši brūnas plūsmas, kuras ir saduļķotas ar cietsirdības un naida piemaisījumiem, ir skaistas zaļas un puķu pilnas plūsmas, kur mīlestība ir izplaucējusi šos ziedus, ir gaišas straumītes, kur laiks ir dzidrs un tīrs, kur tas nav samaitāts. Bet lielākā daļa laika plūsmas ir netīra. Un zem šīs straumes var ieraudzīt gan daudzas zemes, gan pilsētas, kuras arī ir dažādās nokrāsās, dažas ir gaišas, citas - pelēcīgas, citas - tumšas.
Un tā es skatos uz šo laika upi, kura nāk no nekurienes un aiziet uz nekurieni, un domāju, kāds laiks paliek aiz manis, vai tīrs un skaidrs, vai duļķains, kuram cauri nevar redzēt? Jo Dievs mani arī, tāpat kā visus cilvēkus, ir nolicis uz tagadnes asmens. Kāds tad ir šis mans devums laika plūsmā? Kāda straume paliek aiz manis laika upē?
Man ir mans laiks un man nav nekāda daļa gar citu cilvēku laiku!!!
Lai skrien kaut vai uz Ēģipti!
Par laiku.....Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem,vai tu vari rīkoties ar savu brīvo laiku, vai nevari....,kur tu dzīvo,kādā vidē,kādos apstākļos.......No mūsu bezdarbības,ne noslogotības,laika mums ir pārpilnībā un varam rīkoties kā gribam,bet ir cilvēki,kuri atkarīgi no citu pārraudzības un koordinēšanas......Dzīvo apspiestībā - tumsībā,nav saimnieki pār sevi.....,un daudzi sniedzas pēc sava laika saīsināšanu - esamību.
Mēs varam lepoties,ka dzīvojam civilizētā sabiedrībā,un diskutēt par laika maiņām un brīvā laika lietderības koeficientu ,un to pašu izniekojam un nievājam......
Nu savu laiku izmantoju ka patīk un paspēju ar padarīt ko vēlējos,tākā viss ok un ne vainas...
es ar taa kaadreiz par LAIKA teereeshanu domaaju,kad pati pie auto stuures un pamatiigaa KORKJII iekljuustu,tadas dusmas saakumaa-neizbeegami teerejas laiks...,bet tad(nekas cits neatliek)temperaments apvaldaas,nervi nomierinaas,un es pat kaut kur baudiit sho TEREETO LAIKU-miers,komforts,atpuuta,kaifs no muzikas,iepazities var ar chaljiem no blakus stavoshaa auto..,papljapat pa telefonu...DZIIVE!!! Kad Mees teerejam vai ieguustam to Muusu laiku,vajag Pashiem Sev godiigi pateikt ! )))) P.S.iesaku ari parejiem autovaditajiem(aam)-auto korjkos...vnk atpuusties no trakaas skrieshanas!
Tad tev vajadzeja jau no dzimsanas rekinat.Bet,kas atiecas uz laioku,kautka negribu tev ticet,ka tu tere laiku liederigi.Jo,laika mes domatu,daritu,tapat reizem nemanam,ka laiku esam vienkarsi izskiedusi.Retais tikai to adzist.
Runaat par laiku, taa veltiiga laika teereeshana, jauki, ka atrodam to viens prieksh otra.
Tērē vai netērē - laiks tāpat pazūd ...
mans laiks, nav gluži tikai mans, ja man būtu iespēja es to tērētu nedaudz citādi, ir pienākumi, ir solījumi, ir daudz kas cits, kas paņem manu laiku.
Nepatīk man saule - ja viņas par daudz ...
Labāk lai spīd saule, nekā gāž lietus.Silts, saulains laiks visiem patīk.Vai nu arī laiks ir zelta vērts.
Mainīgs mākoņu daudzums , brīžiem skaidrosies ,brīžiem īslaicīgs lietus , iespējams pērkona negaiss , iespējams ka negaisa nebūs ...
es visu daru ,tikai tapec,lai neko nedaritu. laiks