Izlasīju savas paziņas Ivetas K. dienasgrāmatā (draugiem.lv;
Pirms kādu vēlēties
Uz ilgu laiku,
Tam jāatvēl ir dzīvē
Telpu.
(Nav domāts divistabu dzīvoklis )
Vai vēloties nebūt viens, maz aizdomājamies, kā būs tur, nezināmajā izejā no tuneļa... vai domājam tikai par sevi, sava EGO vajadzībām, vai atvēlam arī dzīvestelpu tam otram, ko vēlamies sev blakus paturēt?
Atslegas vārdi: doma23287, attiecības38715
.Ja tie divi kopā,tad tas nozīmē,ka viņi ir garīgi radniecīgi vienoti.Abi dzīvesbiedri saprot,cik svarīgi mīļotajam cilvēkam būt tādam,kāds viņš ir.Tad tāda savienība kļūst par augstāko vērtību,neaizstājama patiesīguma un cilvēciska siltuma vietu,pēc otrā ilgojas un skumst,jo grūti kaut kur vēl atrast šo dzīvīgo,saprotošo,aplaimojošo domu,jūtu iespaidu,noskaņojumu apmaiņu.Tāda kā vēlēšanās paturēt sev blakus kādu-pilnīgi atkrīt.
Sonja Vētra 19:50
svarīgs motivējums!
es neko nesapratu,cilveku valoda varetu paskaidrot.
Droši vien būs svarīgs tas motivējums- kāpēc gribam būt kopā ar otru cilvēku... Ja tādēļ, lai viņš aizpilda vietu mūsu dzīvē- tad nu par viņa dzīvestelpu domāsim vismazāk, tikai par sevi... Ja esam gatavi būt blakus- ar otru, līdzvērtīgu , interesantu personību- tad jau būs okey. Katram būs sava dzīvestelpa, un klāt vel- tā, kurā ir abi divi, un abiem ir komfortabli.
Es šodien to piedzīvoju - baidījos būt ierobežotāka telpā.
jau apgalvot, ka vēlos sev kādu paturēt, nozīmē ierobežot telpu.