Katru dienu jāizcīna kāds cīniņš, ar sevi, ar kādu citu... ne jau burtiski, vicinot kulakus, bet gan psiholoģiskie cīniņi - kurš kuru.
Der tikai atcerēties, ka atšķirībā no cīņas uz tatami, dzīves cīniņi nav nemaz skaisti. Ja cīnās cīkstoņi uz paklāja, pēc cīņas viņi paspiež viens otram roku, un šķirās bez naida, pēc dzīves cīniņa tikai "nazis mugurā " vēl ir veiksme.
Ja cīņu ringā vai uz tatami vēl reglamentē kādi noteikumi, tad dzīves cīniņi vairāk atgādina "keču" - viss ir atļauts, pats vainīgs, ja pagriezies pa sitienam.
Izcīnot dzīves divkaujas, biežāk tavs pretinieks nebūs vienā "svara kategorijā "ar tevi. Ja austrumu cīņu kultūru ieaudzina no bērnības, tad psiholoģiskajos cīniņos cīņas kultūras nav vispār, toties jo smagāka ir bijusi tava bērnība, jo lielākas iespējas iesaistīties bezjēdzīgos cīniņos.
Cīņa uz tatami ceļ cīkstoņa vērtību sabiedrības acīs, dzīves cīniņu izcīnītāju tie parasti gremdē. Jo tāds mūžīgais "taisnības cīnītājs" ātri piegriežās visiem, kam ar viņu kāda darīšana.
Sportiskā cīņā uzvarētājs ir augstsirdīgs pret pretinieku, par dzīves cīņām to gan nevar teikt.
Austrumnieki gan mēdz teikt: "Laba cīņa ir nesākusies cīņa"
Atslegas vārdi: Dzīve38617, attiecības38715, cīņas.0
Nekad,nenoverte pretinieku,par zemu.
Saulīt, uzvar tas, kuram pacietības pietiek un vēs prāts ... ;)
Esmu austrumkūtūras filozofijas piekritējs; Uzvar tas, kurš nestreso un prot nogaidīt īsto mirkli, kad jau pretinieks būs gana kļūdas saražojis tei ten, tajā iegūldot pūles un negulēto naktis enerģiju, būs tā, ka jau pats ar tām būs nonācis pretrunā. Un, viss notiksies pats par sevi. Cīņu būšu uzvinnējis, tajā pat neiesaistoties...
:D
uz tatami ir vieglak un drosak cinities neka uz ielas
Ja es necienu pretinieku,
tad es necienu savu cīņu,'
tad es apsmeju savu gribu,
apšaubu savu spēku'
un viltoju,dzīve,tevi.
Ja es pretspēku neatzīstu,
tad man nav
un dot nedrīkst man
spēku.
A.Skalbe.
Kas nenogalina , dara mūs stiprākus ..., gan uzvarētājus , gan arī - zaudētājus ..., lai cik tas paradoksāli arī neskanētu ...
jebkuraaa gadijumaa...uzvar stiprakais...
Dzīves cīniņi ir viens no veidiem, kā mēs mācāmies- iepazīstam sevi, pasauli un izmēģinām - kā labāk , ērtāk, komfortablāk- dzīvot. Un ne vienmēr izcīnītie cīniņi- gremdēs to , kurš būs izvicojies un - kaut ko iemācījies pēc visa tā tusiņa.
Tatami gan ir vairāk kā proprciju, laukumu, izmēru mēri Japānas kultūrā, pilsētbūvniecībā, arhitektūrā, ikdienā. Bez ļauna. Harmonijas sasniegšanai.Droši vien arī sportā, sumo laukumam ir noteicošs spēks. Tas līdzīgi, kā renesansē Eiropā radās Zelta griezuma attiecības.
...un Galvas ripo...
Mūsdienās tas ir augstsirdīgi...atstāj dzīvus...
taa tikai tu domaa ka taa roku paspieshana tads draudzibas apliecinajums.hahahah taa nemaz nav,,,,vienkarshi izlikshanaas
...ja cīnās tikai par krēslu, kurā kādam pašam tur nav ko darīt, paskatās pēc darbiem- atskaites tauta reāli neredz.
Demokrātija.... balsošana.
Nu tur cīņai arī bija noteikumi, ja pūlis bauro - nogalini, tad nogalini, ja atvēl dzīvību, tad atstāj dzīvu
Nu Lauva...kā bija gladiatoru cīņās... atceries, kā izbaroja zaudētājus...