Ideāla ir tikai Mērija Popinsa . Jāmācās pieņemt sevi un citus cilvēkus tādus kādi tie ir .

Protams piekrītu, -Ar vecu zirgu art ir drošāk, tas vagu nesajauks. Bet par tām simpātijām, es domāju, no tām nav jaizvairās. Lielākā kļūda, kad sākām pārspīlēt un tēlot. Esi, kāda jau esi, jo katrs pats par sevi ir unikāls. Jābaidās sadomāties pārlieki un uzpiest savu zīmogu cilvēkam, kuru patiesi mēs nespējam iepazīt. Galvenais, katram sevi iepazīt un sapalikt prioritātes. Tā tik var atrast savu vietu un cilvēku dzīvē. Vai nepiekrīt?

Nu,nu.Tev neliekas,ka kadu nakti tev vinu gribesies nozmiekt.Jo,tavi stabili biezie,reizem sak krist uz nerviem,un ta ka pat nelabi noviniem metas.Tas ir tikai laika jautajums,kad tu to sajutisi uz savas adas.Labak nestabilitate,neka dzilais murgs tumsa nakti.

Ku-kluks - klan ....

Viss ģeniālais ir vienkāršs - Ja satiksi to , sauksi par -Savējo !

atšķirība no atšķirības atšķirās. Var būt atšķirība - antagonisms, un var būt papildinoša. Un drošību var rast tikai sevī, pārējais - ilūzijas.

Lielos virzienos jābūt gara līdziniekiem, tad nianses būs pieņemamas. Un, protams, slavenais klikšķis, kas jumtu norauj. Tad viss ir ok.

Kas sajos laikos vairs  kliksus taisa ,kad vinu vajadzibas loti nepieciesamas   tad visu prot

Esmu tà dzirdéjis,nezinu..
tos klikshkus arii..,slikti dzirdu..

Kad asinīs cirkulē vareni daudz testosterona, tad ir vienalga - atšķirīga vai vienāda.  Pēc tam gan ir problemātiski, bet tas tikai reizēm.

Manuprāt, ir jābūt gan atškirīgajam , gan - kopīgajam.
Kopīgajam- tajās lietās, kas ir fundamentali svarīgas abiem- lai attiecības vispār veidotos. Atškirīgais- tajos momentos, kas nav tik nozīmīgi. Tad tas atšķirīgums nedz traucēs , nedz kritīs uz nerviem, nedz apdraudēs kopdzīves stabilumu.

Man tas ir zināms līdz nelabumam.