Aija, tieši tā, nevar aizmirst arī par dvēseles pagatināšanu!

Gundar, tas ir tāds pārdomu laiks, kad uz visu skaties kā no malas...

...nu šeit tomēr sakāms ir tas, ka ...tagad...man...ir....

Katram cilvēkam dots savs talants- citam spēja runāt , citam spēja gleznot, dzejot, šūt, ēst gatavot , būt ''soferis, utt.Un šīs spējas- tā ir tā lielā bagātība, ko nevar izmērīt ne ar kādu naudu. Ja esi atradis savu ceļu , savas spējas- tad attīsti tās, iepriecini citus līdzcilvēkus un būsi tik bagāts, cik bagāta tava dvēsele.

Viva

Zem šī es varētu parakstīties ...   

Cilvēku uztrauc nevis pašas lietas, bet gan uzskats, kāds valda pār šīm lietām. Tā, piemēram, nāve nav nekas briesmīgs, jo tad jau arī Sokratam tā būtu šķitusi briesmīga. Briesmīgs ir tikai pats uzskats, ka nāve ir briesmīga. Tāpēc ikreiz, kad mēs sastopam kādus šķēršļus vai uztraucamies, vai skumstam, netieksimies vainot kādu citu, bet vainosim paši sevi, proti, savu uzskatu dēļ. Neizglītotie parasti savās nelaimēs vaino citus; iesācēji – paši sevi. Gudrie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi. Tie visu pieņem tādu, kāds tas ir.

Katram savs talants.Un nav vienadu cilveku sini pasaule.Bet ir skaugi,kuri gatavi nolincot otru.Tikai tapec ka vinam neizdodas tas kas ir izdevies citam.

Max, vai nu Tev ir ticis labs mantojums, vai labas biznesmeņa dotības

"esmu bagàtàks par tevi,tàtad gudràks!"
nuja,vai né

Visam jåbüt lìdzsvarå

Tiekšanās pēc prieka, laimes, tiecoties tikai pēc mantiskā, taustāmā labuma, atstājot novārtā garīgumu, var radīt to, ka ir daudz visa kā, bet neesi laimīgs...
"Valdi pār savām kaislībām, vai arī tās sāks valdīt pār tevi." (tas pats Epiktēts)

Nekas tå nesarezhgjì dzìvi,kå velme dzìvot labåk! :-)