Līga, Tu biku  par šerpu paņēmi- piedošana nav nožēlojama, tā ir izvēle, tik pat cienījama kā visas citas. No malas skatoties- skaista spēle- "esmu tas pareizais, labais, jo rikojos pareizi", spēle- ar šādām vai tādām sekām. Ar to momentu- ka ir izdevīga kādam no iesaistītajiem, personīgu vajadzību risināšanai. Un ar   galveno  - ka nekādi nerisinā problēmas  būtību.  

Kaut vai viens cilveks sak kautko piedot.Malacitis.Lai top,es tev piedodu visus tavus grekus,tagadejos,un turpmakos.AMEN.

Sonja saka- piedošana ir nožēlojama. Varbūt tiešām vajag nostāties otram blakus- aci pret aci un zobu pret zobu..   Gan jau atrsatos, par ko, ja cītīgi sāktu meklēt

...labi, ka atgriezies no smilšu Kalniņa..-.Ielejā....
no Augšas vienmēr viss labāk pārredzams... ...kā puķes tomēr   zied...kas novītušas likās.

Vakar nepaguvu pasveicinat parejos ar Neatkaribas dienas svinibam.Biju kapos...

Kā skolas izlaidumā....
visi skolotāji tik mīļi...smaržo gaiss pēc ceriņiem jasmīniem.. jauna spārnota dzīe Tevi sauc un vecajai pagriezis esi muguru....
kā sieva, kad dzemdējusi bērnu- sāpes aizmirst....-viss uzveicams sevī.

Piedošana- vispirms tā ir spēle pašam ar sevi- redz, cik es esmu labāks, harmoniskāks, baltāks, spalvaināks, dajebkāds vēl- par to otru. Un taču tā gribas nostāties par pakāpienu augstāk.. Labāk būtu  saņemties un - noistāties tam otram blakus un - pacensties izprast- kādēļ tad cilvēks kaut ko nejauku sastrādāja.. Un atstāt sev tiesības- pieņemt to   vai nē.

Neesmu pieskaries nelaikes sievinas rotas lietinam.Atraitnis.

Malacis,labi dari!

Piedošanas  ir arī amnestijas diena sev..:)

Mīlestību vajag kopt un lolot... vajag dzīvot tajā...