Ak, Belcebula provokator!
sapinies pats savos tīklos esi.
Katram dažāds
savs krusts nesams
dvēseles pieredzes pienesumam..
/bitīte mārīte/

domam ir liels speks

Daleji varu piekrist.

...ārēji, bet ne iekšēji varētu pārkāpt savus principus, ja tas būtu ļoti aktuāli... tiem, par kuriem esmu atbildīga...

Pasaulē vieta ir visam- gan harmonijai, gan tās pretmetam- disharmonijai. Viens bez otra pretmeti nepastāv. Tāpat- mēs neatpazitu vienu, ja nebūtu otra.  Manuprāt, drīzak pasaulē pastāv - līdzsvara princips.. svārsta princips..

Pēc tevis teiktā - principi var eksistēt tikai pozitīvā vidē? Un kā ir ar principiem, kuri nogalina?

Es kautkā vienkāršāk uz visu skatos , - laikam būšu iesprūdis visos dzīves principos .

Pateicīgs cilvēks ir tas, kurš jau paspējis saņemt daudz nepateicības, arī pats iepriekš nav bijis savos augstumos. Izzinājis Augstākos likumus un tagad ir pateicīgs, par visu , ko Augstākie spēki devuši.Ja cilvēks neizrāda savas emocijas uz āru un iemācījies sevi turēt grožos-tas vēl nenozīmē, ka viņam Dižs gars. Tā izturēties prasa viņa darba stils.Bet ar to viņš neko dižu nav izdarījis.Šeit uz Zemes esmu, lai pildītu Dieva uzlikto uzdevumu. Ja būšu pārāk klusa, mierīga, nevarēšu neko izdarīt šajā pasaulē. Mani uzskatīs par slimu bērnu un tāda arī izaugši. Ja man dots kāds talants-tas ir jāattīsta, bet apsēdusies pie kāda mājas stūra salikusi Dieva lūgšanā rokas augām dienām, es pat dienišķo maizi nenopelnīšu. Bet , ja uzgleznoju kādu ainavu, apsriežos ar kādu, apgūstu iemaņas, domu apmaiņu un paliek pēc manis citiem šis darbs. Ja uzrakstu kādu grāmatu, vai nāk no dvēseles dziļumiem kādas dzejoļu vārsmas, vai man labāk klusēt, tikai tādēļ lai izskatītos kā cilvēks ar Dižu garu?Ja esmu ieguvusi ārsta diplomu, bet stāvēšu klusu ar savu lēnprātību nesteigšos un neiešu palīdzēt cilvēkam viņa ciešanas mazināt, vai man būs Dižs gars?

It kā jau viss pareizi. Oponēšu.It sevišķi, ja darbs saistīts ar radošo. Neapmierinātība arī ir labs stimuls kam tālāk. Varbūt nepareiz domāju, bet vienmēr tikai pozitīvā domāšana nomāc.Vienmēr saku, arī auskariem kādreiz ausīs jāspiež. Un vai vienmēr būt mierīgam un klusam, tad ar jautājums.Un kapēc ārējie apstākļi ir tikai sekas, ne cēloņi? Un ir tāds neglītuma princips, katram savs. Par gaumi strīdas. Skumjām, nabadzībai ar katram savs. Ja cits par ko tik pasmejas, citam varbūt pārdzīvojumi.

ne velti ir iņ un jaņ simbols radies, tātad ir abi principi, gam harmonija, gan disharmonija utt. ... Tikai jautājums ir - pa kuru ceļu iesim? Vai izvēlēsimies vidusceļu?
Izdodas tikai tas, kas pēc iespējas vairāk atbilst mūsu zemapziņas centieniem.
Konfūcijs pareizi teica, bet reti kurš ir imuns pret cilvēciskām vājībām, it īpaši pret sevis lielīšanas...