ta jau ir -mums sievietēm tie parastie tipi liekas daudz drošāka izvēle neka neparastie

Dažreiz tas,kas ir nenozīmīgs un parasst,izradās ir vislabākais un tuvākais.

Mēs ilgus gadus esam audzināti( un it sevišķi- audzinātas-),ar domu , ka normāli ir - attiecības -tas ir smags darbs,  attiecības-= tas ir nepārtraukts kompromisu vilnis, no A līdz Z... un apmēram tadā pašā garā gandrīz par visu , kas skar ģimenes dzīvi , pāru savstarpējo saskarsmi ...un pēc tam brīnāmies- kur tad palikušas jaukās attiecības, kāpēc viss ir tik smagi, caur ērkšķiem un nekur nav teikt, ka uz tām zvaigznēm...   Un aizmirstam tās pašas vienkāršās lietas, ko attiecinām uz personību, indivīdu, un it sevišķi - uz sevi pašu... -- tikko kaut kas ir  ar spēku, varu, pret patikšanu, gribēšanu- mums ir spuras gaisā, negribu, nedarīšu, nevajag... taču nez kāpēc attiecībās- tas pats  nepatīkamais, ar spēku- otram ir japieņem- jo- ir taču jāsadzīvo, ir kompromiss, ir darbs... Ilgi tādas attiecības , patiešām nenoturēsies...
Par paredzamību, parastumu, neparastumu--- arī neparastais ir gana paredzams, vismaz tik daudz, ka- ar ko var nerēķināties, ar ko var rēķināties.. ne vairāk.. .. Kad mēs satiekam , it kā kopumā- parastu cilvēku, mēs viņa saskatām kaut ko īpašu, kas mūs ieinteresē,  ieintriģē, mēs iemīlamies-- tieši tādā , parastā it kā cilvēkā... tātad pilnīgi pietiek ta ipašā, kas viņam ir... to neparasto  mierigi var apskatīties no malas, pabrīnīties- bet vairak arī neko patiesibā nevajag..

Nu,ja ir labs partneris tad nav nekadu problemu.Bet,paredzet,var tikai tad ja tas ir tavs kungs.Jo viniem ta fantazija strada uz vienu vilni.

...reklāmiņas iespaidā....-kādam Paveicās ....

Neesmu psihologs(dažas lekcijas neskaitās), bet , šķiet, ka Lācis zina, ko runā.
Viens ir darbs ar sevi, tas it kā ir, bet otrs- attiecību veidošana. Šajā ziņā pagrūti. Nu un ko darīt, ja gribas Dieva dāvanu ... prognozēšana ne pie kā interesanta nenoved.

Kur vistas, tur gailis   

SVEIKI ,meitenes! TE GAILIS! viss.

Kādam te ļooooti slikta pieredze...   Viltības, uzbraucieni, sevis nostādīšana pozīcijā palīdz tikai uz brīdi, un ja nesākas kompromis, tad vis arī beidzas... tā var noturēt tikai veci lupatu, vai tādu kuram vajadzīga blakus izkārtne ko rādīt čomiem.... tad ko dēļ rekālās nepacietīsi....., bet citos gadījumos, nedoāju ka Elitas scenārijs ies ilgi cauri....

Ineta,Tu tak psihologs-zini tak ieksheejo un aareejo darbu ae Sevi,lai nebuutu nelaimiiga un tiktu oie meerkja.....var jau careet uz DIEVA DAAVANU vai atveert logu,lai no gaisa iekriit.......VAR BUUT !!!!!!!!

...bet vispaar paradokss- jo buusi labaaka,chaklaaka,kaartiigaaka.....jo...,,leciigaaki..vinji paliek....  UN  tkk sapratiis,ka miili,uzskati,ka ZAUDEETS!

Līga, tas process laikam neļauj atslābt un iegrimt pašapmierinātībā.

Elit, nu nē, nevar bez kompromisa... tad jau jābūt abiem dikti ideāli saskanīgiem.

Tā ir, Elit, darbs, pūles, kompromiss, abpusēja sadarbošanās, cieņa, interese... un process... lai nesanāk kā vecītim "u razbitogo korita"

Kompromiss ir ..dranjkjis,,uz neilgu laiku. te vajag kategoriskaak....,,uz visu banku.... man smiekli sanaaca...

tās pūles, Ineta, ir ļoti individuālas, tāpēc jau process patīk labāk par rezultātu

...un kaadi tik ,,varonjdarbi,,jaaveic,lai liidz ta PASAKAI tiktu !? DARBS!

Noturēties kopā var, ja katrs zin, ko grib un gaida no kopā būšanas. Un tad, ja cilvēks svarīgs- jāatrod kompromiss, ja nē- ejam katrs savu ceļu

Elit, nu negribas turēties kā abolīts pie zariņa..gribas blakus uz viena zariņa.

Līga, tā laikam ir process ir svarīgs.. jo tikai pasakas beidzas ar "viņi dzīvoja ilgi un laimīgi"... bet tas pūles, ko prasa tas process, nav aprakstītas..