Atkal par to pašu, par neuzticību.

14. aug 2012. 19:21

It kā par šo tematu jau ir tik daudz uzrakstīts... Rodas jautājums - Kāpēc? Tāpēc, ka neuzticība ir grūti apkarojama liga, kas mēdz būt gan akūta, gan hroniska, gan postoša kā orkāns.  Rakstīšu no sievietes aspekta.
Patiesība ir tāda, ka neatkarīgi no dzimuma, krāpēji parasti meklē citus vainīgos, sevi par vainīgiem nekad neuzskata, kamēr nav pie sienas piespiesti.
Sievietes parasti  krāpj tie vīrieši, kuriem bail no patiesas tuvības. Viņiem bail uzticēties, jo bail vilties. Tāpēc ir atraduši nu ļoti asprātīgu risinājumu -   lai neviltos, viņi nolemj, ka  būs pirmie, kas partneri piekrāps. Ļoti bieži ar šiem cilvēkiem nav iespējams runāt par attiecībām, jo, tiklīdz saruna sāk skart emociju, jūtu pasauli, cilvēki jūt lielu trauksmi - viņi nezina, kā uzvesties, ko sacīt, tādēļ no šīm sarunām mūk, atbild kaut ko ne pa tēmai, krasi maina sarunu tematu, sāk vainot savās likstās savu partneri un nekad neatzīst, ka vaina ir arī viņos pašos. .
Visbiežākais iemesls šādai rīcībai ir  bērnībā gūtais apstiprinājumu tam, ka patiesa tuvība starp cilvēkiem nav iespējama, viņi nejūtas vērtīgi. Paralēlās attiecības kalpo tam, lai gūtu apstiprinājumu, ka viņi ir interesanti un vērtīgi. Tikai nav izpratnes par to, ka šīs paralēlās attiecības ir tikai viens no pseidokompensāciju paveidiem. Tās tikai rada ilūziju, no kuras pamostoties bieži ir smagas paģiras.  Tā vietā, lai risinātu konfliktus attiecībās, viņi no tā bēg citās attiecībās.  Meklē kur seklāks, meklē kur mazāka pretestība, meklē pseidomierinājumu. Dzīvo ar pārliecību, ka tā nākamā gan būs labāka, saprotošāka, ideālāka, un bieži aplaužās. Visbiežāk vīrieši savus sānsoļus no sievietēm slēpj, jo paši apzinās, ka rīkojas briesmīgi. Daži atkal lielās ar to, cits demonstrē - redz kāds es varens tēviņš. Lai nu cik lecīgi viņi nebūtu, un , lai cik neticamus attaisnojumus izgudrotu saviem sānsoļiem,  viņiem patiesībā  ir bail aiziet no attiecībām, kas ir ērtas un paredzamas.
Vīrietis labi zina, kā sieviete izturēsies, uzzinot par kārtējo krāpšanu. Piemēram, viņa trīs dienas nerunās, ceturtajā burkšķēs, bet pamazām viss atgriezīsies ierastajās sliedēs.  Viņš drusku piebremzēs un tad atkal - Heisā - hopsā! Jaunā dēkā iekšā!
Un atkal viss no gala....
Kāpēc  ir sievietes, kuras  piecieš šādus vīriešus? Domāju, ka tas pats vecais labais pieradums, viņas labi  pazīst savus "tekuļus", un nepamet tos tikai tāpēc, ka vecas un pierasts ir drošāks, par jaunu un neizzinātu. Un galu galā, ja vēl mīl to maitkinsu?

Atslegas vārdi: Dzīve38590, attiecības38696, neuzticība.0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (12)

Artūrs V. 17. aug 2012. 16:13

Uzticība vai neuzticība, tā ir akla paļāvība uz otru un piēņēmumi, ko otrs darīs/darījis/darītu. Vai tu spēj ielīst otra cilvēka galvā? Vienkārši, aizsargā sevi - ja tevi tas satrauc - neuzticies.

Dzēsts profils 16. aug 2012. 21:58

Iespējams, ka uz kādu cilvēku (vīriešu un sieviešu) daļu var attiecināt Annas rakstīto. Ir zrī citi neuzticības iemesli, bet, lai tos visus aplūkotu, vajag daudz laika un papīra. Bet kāds no tā labums, ja mēs te tos apskatām? Viss atkarīgs tikai no paša indivīda - viņa galvā rodas idejas, viņam ir izvēles brīvība - būt uzticīgam vai nebūt. Ja cilvēks ir lupata un nespēj savas iegribas savaldīt, tad viņš arī paliek lupata līdz galam.

Dzēsts profils 16. aug 2012. 20:11

    
ir aitas ir cirpēji...

Ingrida L. 15. aug 2012. 10:45

Miroņi un gājēji nav apturami.

Sandris X. 15. aug 2012. 09:22

Ai , ai , kādi mēs esam ! Bet bez maitkinsiem tomēr nekādi !

Valdis m. 15. aug 2012. 07:51

krapsana beigsies tad kad no galvam izdzis domu ka virs vai sieva ir privat ipasums  esam dzivi cilveki  katram sava gribesana un vajadziba

Vineta K. 15. aug 2012. 00:36

Nevajaga meklet vainigos sini jautajuma.Mes pasas pielaizam kludas,kuras adzit pat sev nesam spejigas.Bet kas atiecas uz viriesiem.Ja vini ir gajeji vini tapat ies.Cik es biju parliecinata sava virieti,ka vins jau noteikti tads nebus.Bet,aizbraucot prom,viss krasi mainijas.Es vel saprastu palika Latvija,bet ne vins ari bija cita valsti.Nedelu pirms bija jabrauc majas,vins teica atradu citu.Nebija ne histerijas,ne asaras.Es sapratu pate biju vainiga.Tapec pirms analizejam viriesus.Deretu pasam uz sevis paskatities.

Nauris N. 15. aug 2012. 00:06

ABI LABI .

Sieviešu draudzība.
Sieva-Ilze no tusiņa ierodas tikai otrā dienā un vīram apgalvo, ka
nakšņojusi pie draudzenes. Vīŗs apzvana 10 sievas draudzenes un
visas kā viena saka, ka Ilzi pēdējo reizi sastapušas aizvakar.

Vīriešu draudzība.
Vīrs-Māris no tusiņa ierodas tikai otrā dienā , dievojoties
sievai, ka nakti pārlaidis pie drauga. Sieva apzvana 10 vīra
draugus,- 5 no tiem apgalvo, ka Māris nakti pārlaidis pie viņiem ,
savukārt atlikušie 5 apgalvo, ka Māris vēl joprojām ir viņu mājā
un nav pamodies.

Dzēsts profils 14. aug 2012. 20:48

ta    vienkarsi dzive  tada  milam vienas un  gulam ar citam.

Guntars H. 14. aug 2012. 20:22

Laikam jau cilvēki vienkarši nespej  dzivot bez tā.Ne velti ir paruna cilvēki kā dzivnieki viņi arī nesēž pie vienas vai viena

Raitis M. 14. aug 2012. 19:32

Sonjai cepumiņš 'Bet tikpat labi, tas ir attiecību modelis.

Dzēsts profils 14. aug 2012. 19:29

Krāpt vai nekrāpt- vienalga ar kādu pamatojumu tām štellēm- tā ir katra paša izvēle un pieņemts lēmums. Ne vairāk. Visi stāsti, ka sieva/ vīrs pie tā ir vainīgi, ka kāds ir izstrādājis šitādu joku- tās ir bailes no soda.. no nosodījuma.. negribēšana uzņemties atbildibu par sekām. Pat, ja tiešām - nav saprašanās ar sievu/ vīru- neviens taču  nespiež ar varu iet un šādi risināt kaut ko..
Sievietes, kuras piecieš šādu attieksdmi- it kā gimenes saglabāšanas vārdā, it kā bērnu vārdā, it kā savu vajadzību vārdā- ne vienmēr saprot to, ka pašas jau ar to arī provocē- nākamo tieši tādu pašu soli... jo- ir  zaļā gaisma dota- var iet un nākt.

Autorizācija

Ienākt