Es mīlu dzīvi tādu,
Kāda tā ir.
Es nemeklēju izklaides,
Ne draugus apburošus,
Kas, ceļot glāzes
Pie lūpām vienaldzīgām,
Dzirkstot putām,
Par dzīvi baudaskāri runā.
Es mīlu dzīvi citādu...
Kur saule spoža rītā lec,
Bet vakarā tā sārta
Nogrimst dziļi debess jūrā,
Es mīlu dzīvi,
Kur cilvēks cilvēkam
Var pieglausties
Un, klusi čukstot,
Nosaukt mīļu draugu vārdā,
Un citreiz-nesakot neko,
Bet tikai jūtot
Ar dvēseli, ka mīlam!
/Autors nezināms/
Atslegas vārdi: dzeja18356
patīk dzejolis,vienkārši un mīļi!
Uzdāvini man
vienu piemirstu, mīļu vārdu,
kaut ko pavisam bez nozīmes,
kaut ko tik nenozīmīgu kā
lapas balsi, kas
decembrī turas pie plika zara.
(M. Čaklais.)
Nav kumeļa man, uz kā jāt,
Un tomēr priecīgs ir prāts.
Jo nav arī nastu, ko nest,
Lai pats kļūtu kamielis es!
Man nepieder ķeizara valsts,
Un mute bez malka man kalst.
Bet neesmu vergs es nevienam
Un elpoju brīvi ik dienas.
/omāra haijama divrindes/
Skaista noskaņa blogā komplektā ar komentāriem un Gundara mūziku
Par cerībām baltām ar maijrožu smaržu,
Par burkānu pirmo ...ar dievišķo garšu,
Par siena zārdu un zosu saimi,
Par visu es rakstu, jo vēlos sev ...LAIMI...
Jā Vasilij......ne visiem ļauts to saprast..
Kompaniju intreses-neko nepadarisi..nevaru spriest...
Ļauj vēl mūsu Dvēselītēm kopā
Doties zvaigžņu ceļu pastaigā;
Ļauj vēl viņām pašām roku rokā
Sajust sevi, mirdzēt Debess gaismiņā...
/es 2010/