kuku, lūk, es arī minu (skaļi prātoju):
-bērnībā maz uzmanības pievērsa, galviņu nenoglaudīja;
-skraidīja viegli kā spāre, bet vasara beidzās, un ilūzijas ar;
-vienkārši psihopāts;
-appīpējies;
-dzer jau kuro dienu(mēnesi, gadu);
-konkurentu iesūtīts diversants;
-----

Nu , tas jāprasa viņam pašam - citi viņa vietā atbildēt precīzi nevar , var tikai minēt ...

Liekulība sanāk tad, kad gribi būt citu acīs dikti labiņš> arī, lai izceltos vai lai kādu labumu sev iegūtu.
Bet kādu labumu iegūst pieaudzis cilvēks, izrunājoties agresīvi.. Dusmas bez redzama iemesla, pret visu un visiem.. Izlādēšanās sava veida. Bēdīgi, ja tas jāuzklausa(jālasa) pilnīgi svešiem cilvēkiem.

Un tas nekas , ja pēc brīža sāc domāt savādāk ...

Ka kuram.Ko domaju to speru ara.Bet reizem nakas to nozelot.Bet liekuliba man nekad nav patikusi.

Jā - kāpēc tad ne ... izsalkušajiem liekās ka visi ir izsalkuši , bet paēdušajiem - ka visi paēduši .. ... ne visiem protams - tikai tiem kas glupības gvelž  

kuku..vai tad no tā, ka ir pārāk labi, var sākt gvelzt glupības?

Katram savs .... ja kādam ir pārāk labi - tad arī tas pats notiekās  

Vai arī >zaudētās ilūzijas.. ja nav man, lai nav arī citiem.., ja slikti man, lai slikti arī citiem.

Parasta metode - pastāv tikpat ilgi kā politiķi ..

kuku, jā, tas viens no variantiem, parunāt da jebko, ka tik pievērst sev uzmanību.

Automātiskā runa - nav smadzenes jāpiepūlē