Kiprā, vīrietis uzturot abas, ij sievu, ij mīļāko. Tā, lai abām nekas netrūkst. Un arī tad, kad romāniņš beidzies, turpina rūpēties, jo, ja reiz ir atbildība, tad arī par to, ko esi darījis vakar un arī aizvakar, tāds ir kipriešu goda kodekss.
Augstākminētais rosināja uz pārdomām.
Latvju vīriešiem, ne nu visiem, bet daudziem ir gan sievas, gan mīļākās, gan arī izbijušās attiecības.
Ja ir mīļākā, tad par sievu un bērniem bieži tiek piemirsts, jo vajag taču izrādīties ar vērienu. Ja ir bijušas attiecības un izirušas, tad parasti ar dusmām un naidu, bieži arī bijusī paliek ar bērnu un ar neko, jo vīrietis laimīgs aizburā tālākos meklējumos, reti kad izjūtot kaut jel kādu atbildību par savam darbībām. Atbildības sajūta ir tik rudimentāra, ka saskatīt nevar.
Vai tā būtu latvju vīriešu mentalitātes iezīme?
Atslegas vārdi: Dzīve38617, attiecības38715, mentalitate0, atbildība.0
JA PIENAKUMU SADALE ...UN ATBILDīBA...PAR TO KAS PAGATNE BIJIS IR JAPALIELINA LATVJU VīRIETIM, ..TAD TO PAšU BūTU JADARA LATVJU SIEVIETEM..VA NE?
Mūsu vīriešiem nekas nav jāmācās un Kipras variantā , mūsu sievietes viena otrai acis izknāptu .
Nu , nu,, vai nu pašas dāmas tik laimīgas būtu, ja vīrietis ar kuru attiecības ir beigušās- tam , acīmredzot, ir bijis kāds nopietns iemesls- turpinātu savu klātbūtni viņu dzīvēs.Rūpes par bērniem- jā, tā ir svēta lieta. Bet sieviete ir patstāvīga, rīcībspējīga vienība- ar vai bez vīrieša blakus.. Sieviete , kura izvēlas mīļākās statusu- pati tādam piekrīt, kāda tur dižā vīrieša atbildība būtu.. Sieva- arī nav nevarīga būtne, kuras vajadzības un nepieciešamības var realizēt tikai vīrs..
Žēl, ka tu vienmēr esi bijusi tikai mīļākā..
Ko teikt -- lai veicas mīlestībā...
Tu teiksi,ka Kiprā sievietes nav greizsirdīgas?! Greizsirdība ir visbioloģiskākās jūtas,pat putni un zvēri ir greizsirdīgi!
Alisei pilnīga taisnība.
..vai tikai latvju sievietes pašas nav pie tā vainīgas, ka tie mūsu bāleliņi tā rīkojas???....pieļaujam pašas viņiem tā rīkoties...
Viņi tur tuvu pie islamistiem dzīvo, bet šiem - ņem kaut 50 sievas, tikai visas vienādi jāapgāā un vienādi jāizmīlē, apdalītā var prasīt šķiršanos.
Nu nav jau visi tādi. Tādas iezīmes da iebkurai tautai ir.
Kā saka Kails Ozols:
Bļēķ, ku karsts ārā, ibio! Sēžam te kabinetā un smokam nost. Es smoku aiz saviem smiekliem, bet kolēģi no nejēdzīgās smakas. Skraidelē te šurpu turpu un bļaustās: "Kas te tā smird! Laikam žurka nosprāgusi. Kur gan tā maita ir?"
A nav nekādas maitas ir lieliska fileja. Paslēpta aiz skapja un jau dieniņas četras pūst. Pārdevēja vēl tā dīvaini skatījās, kad prasīju 100 gramus filejas. Skatījās, bet nogrieza plānu plānu šķēlīti. Es esmu negants fileju vīriņš, kas paslēpj filejas, kur tās neviens nevar atrast. Vienu šeit, otru tur. un: "Labdien, kolēģi, jūs izskatāties tāds dīvains vai, kaut kas nav kārtībā?" "Ak tā smaka! Ak, Jā! Pretīgi vai ne? Taisni liekas, ka kāda žurka ventilācijas lūkā būtu nosprāgusi."
Nu jā, viena fileja aiz skapja, viena ventilācijas šahtā, viena priekšnieka kompī. Varbūt esmu ko piemirsis? Ak, jā, jāsaliek vēl kādam jaku kabatās, he he :)) Vasariņa, karstumiņš, kas gan var būt jaukāks par neizturamu smaku un lielu zilu mušu spindzēšanu. Mans sapnis ir izveidot Doma laukumā milzīgu instalāciju - saulē pūstošu, kautķermeņu grēda. Tas būtu tika skaisti, visa vecrīga būtu tukša kā tuksnesis, ja neskaita visuresošo smaku, kas iesūcas pat simtgadīgajā ielu bruģī. Lūk, tas ir izsmalcināti riebīgi, nevis nožēlojami kā infantīla piržšana uz kaimiņu avenēm.
da nu na, mēs visu parlamentu uzturam, pat neškirojam - bāba vai meitietis
Te nav vasara...te ir arī rudens lieti---kad sievām patīk raudāt---nu ļaujiet taču viņām to prieku--- laikam kaut kāda eiforija.
tas jau pēc kāda lāsta izklausās, kas uzlikts mūsu tautai....paši to veidojam bērnos , paši vēlāk dusmojamies....un mūsu bērni šo absurdu arī pārņem....
..kā kaķi
pēc Atmiņas
pagalmā sazīmēju
To klāja
putekļu kārta
Kā varēja aizmirst
Ko darījis.
Pāri. Aizgājis
attaisnots
/ Andas/ dzejolis, kuru Skārleta nelietīgi noslēpa ---konkurence starp dzejniekiem
Ta,jau vini padomas.Musu viriesiem vairak rup sava lapklajiba.Bet dievins nav mazais berns.Reiz tapat par saviem,parkapumiem bus jaadbild.
Lai kā audzinātu mātes, bet vīrišķību viņas nevar dēlos ieaudzināt. No mazām dienām zēniem vajag paraugu, kādam tad īsti vīrietim jābūt, bet , ja tēvs aizbēdzis no mājām, kādu paraugu saņems? Pēc kara mātes teica saviem dēliem:Tavs tēvs cīnījās.... Tētis bija karā..... Tavs tētis dienēja ....Esi tāds kā viņš. Ko lai tagad ņem par paraugu? Lai cik stingri mēģina zēnu mācīt, zēns no mazotnes jau zin, ka sieviete var visu izdarīt un meklē tādu sievu, kura prot visus darbus kā viņa māte, ja sieva nevar parūpēties par ģimeni,un uzturēt, tad jāmeklē cita. Bet kādam jābūt vīrietim, to viņš nav redzējis, nav dzirdējis neviena padoma.Tad kā viņš var prast būt atbildīgs, ja pats to nav redzējis no sava tēva?
Tāda postpadomju rīcība ir visai bieža mūsu vīriešiem. "Ak bērnam ar jāēd..bet es, bet man " Labi, ja vēl aiziet pats, štrunts ar to, bet vēl atstāj ieķīlātu dzīvokli uz sieviete pleciem, parādus.
Protams, ka visi tādi nav...un par to jau arī priecājamies...šobrīd cita paaudze , arī vīrietis auklē bērnu un piedalās bērnu audzināšanā ar prieku
Šāda rīcība būtu sagaidāma tikai tajos gadījumos, kad visas rūpēs līdz šim uzņēmusies sieviete...dara... , tīra..., auklē..., skrien pa bodēm...Pie šīm izjukušām attiecībām arī ikdienā nekas nemainīsies....vīrietis pieradis neuzņemties atbildību....
piekrītu Gunāram...tās ir nepareizas audzināšanas sekas...
nu ne visi tadi . jebkura no manam bijusaja drikst kaut 3 nakti uzzvanit
un ja vajadzes brauksu un palidzesu ,
un vispar jau latvietes lepnas vinas nelauj lai par vinam rupejas